Eiropas Komisijas publicētajā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija jau otro gadu pēc kārtas atrodas pēdējo desmit valstu starpā. Tāpat kā pagājušajā gadā, Latvija ieņēmusi vien 18. vietu. Indeksā valstis tika vērtētas vairākās kategorijās. Savienojamībā un prasmēs Latvija ieņem augstas vietas, tomēr kopējo rezultātu velk uz leju pārējie rādītāji, it īpaši viss, kas attiecas uz uzņēmējdarbību, stāsta Latvijas Interneta asociācijas valdes loceklis Viesturs Šeļmanovs-Plešs:
"Mēs mākam lietot internetu, mēs jau to darām, visi to dara. Visiem viņš ir pieejams ātrā ātruma, bet mēs īsti nemākam viņu izmantot tirdzniecībai un gūt labumu no tā, ka mēs šo visu mākam. Labā ziņa ir tas, ka mēs esam gatavi un izglītoti šim tirgum pievienoties kā spēlētāji ar pozīciju priekšā, bet, jā, latvietis nav pārdevējs."
Pašu pēdējo vietu starp visām dalībvalstīm Latvija ieņem elektroniskajā informācijas apmaiņā privātajā sektorā. Latvijas uzņēmumi arī ir vieni no kūtrākajiem pārdevējiem internetā. Tikai 7% mazo un vidējo uzņēmumu savu produkciju tirgo digitālajā vidē.
Šajā rādītāja Latvija ir 25. vietā. Arī digitālo publisko pakalpojumu sadaļā Latvija ierindota tikai 20. vietā. Kā uzskata Šeļmanovs-Plešs no Latvijas Interneta asociācijas, to pirmkārt vajadzētu labot ar izglītošanu.
"Vairāk ir jāstāsta piemēri Latvijā, kā šobrīd to jau var izmantot, kā izmantot e-pakalpojumus, kuri ir populārākie, kuri pieci vai top 10 atvieglos tavu dzīvi kā uzņēmējam vai atvieglos tavu dzīvi kā iedzīvotājam. Es, piemēram, varu nosaukt top piecus, kurus es zinu, kas man ir ietaupījuši daudz laika, bet es godīgi zinu, ka nekur internetā nav rakstīts nekas tāds. Tu vienkārši atver latvija.lv, tev ir priekšā 16 000 pakalpojumu, un tu aizver ciet un domā, kur man ir jābrauc rindā stāvēt," stāsta Šeļmanovs-Plešs.
Pirmās trīs vietas topā ieguva Dānija, Zviedrija un Nīderlande. Septītajā vietā ierindojās Igaunija, taču Lietuva – 11. vietā. Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir attīstīt vienotu digitālo tirgu. Kā stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par digitālo vienoto tirgu atbildīgais komisārs Andruss Ansips, lai to paveiktu, pirmkārt ir jāuzlabo ātra interneta pieejamība.
"Mums ir jāuzlabo interneta tehniskā savienojamība un tā lietošanas prakse visā Eiropas Savienībā. Tas atvieglos pieeju interneta tīkliem dažādās valstīs un dos iespēju vairāk cilvēkiem izmantot sabiedriskos pakalpojumus internetā. Tas arī uzlabos pieejamību dažādiem medijiem pāri robežām. Visiem būtu jābūt pieejamam modernam internetam, lai arī cilvēki nomalēs varētu iegūt pieeju ātram internetam," norāda Ansips.
Latvijā nākamās paaudzes platjoslas internets ir pieejams 93% mājsaimniecību, kamēr Eiropā vidēji tas ir pieejams tikai divām trešdaļām.
