Tehnoloģija nākotnē būs ļoti noderīga, piemēram, zivju fermām vai pašvaldībām, kurām ir svarīgi kontrolēt ūdens kvalitāti pludmalēs.
“Pamatveids, kā iegūt visaptverošu un pilnīgāku datu kvalitātes novērtējumu, ir paņemt ūdens paraugu, aizvest to uz laboratorijām, uztaisīt kopu ar eksperimentiem, un saņemt rezultātus. Process ir ļoti ilgs, jo fiziski jāatbrauc, fiziski jāpaņem, fiziski jāaizved, fiziski jānomēra un pēc tam jāizdara secinājumi,” skaidroja LU Cietvielu fizikas institūta pētnieks Aleksejs Zolotarjovs.
Tomēr nereti dati ir nepieciešami uzreiz, nevis pēc vairākām stundām vai pat dienām.
Lai gan dažādas bojas ar sensoriem pasaulē ir pieejamas jau kādu laiku, Latvijas zinātnieki piedāvā jaunu risinājumu, kas ļaus precīzu nepieciešamo informāciju par ūdens kvalitāti iegūt praktiski tiešsaistē.
“Bojā tiks izmantots mikrospektrometrs, kas komerciāli tirgū parādījās tikai pirms diviem trim gadiem. Tas vēl nav pielietots ūdens analīzēm tādā veidā, kā mēs to domājam darīt. Bet tas sniedz laboratorijas kvalitātei ļoti tuvus datus. Jūras zivju fermām ir straujas ūdens kvalitātes izmaiņas, kas var apdraudēt zivis. Šis spektrometrs un tā dati, ja tos pareizi apstrādā, var sniegt superātru atgriezenisko saiti fermas uzraudzītājiem vai īpašniekiem, lai kaut ko mēģinātu izglābt, salabot vai pārvietot fermu citur,” skaidroja Zolotarjovs.
Ar mikrospektrometra un citu sensoru palīdzību būs iespējams noteikt ne vien virkni ar kaitīgajām vielām ūdenī, bet arī planktona ziedēšanu un ārējos piesārņojumus, piemēram, naftas produktus. Visa pamatā ir precīza algoritma izstrāde, kas ļauj apstrādāt sensoru iegūtos datus un izdarīt precīzus un pareizus secinājumus.
“Klients ir nopircis boju. Ieliek tur, kur viņam vajag. Viņam rādās, kur boja atrodas visu laiku, un rādās sensora dati, kas atnākuši uz datubāzi. Dati tiek apstrādāti ar algoritmu un pasaka, ko tieši nozīmē spektrs un pārējais tā, lai klients, kuram nav sapratne par fiziku vai ķīmiju, zina, ko tas nozīmē – labi vai slikti,” stāstīja LU Cietvielu fizikas institūta inženieris Gatis Tunēns.
“Mums peldēs boja ūdenī un mērīs spektrus, un sazināsies caur internetu. Katru minūti mēs dabūsim datus un redzēsim secinājumus, ko tā automātiski izdarīs,” norādīja Zolotarjovs.
Viedās bojas būšot salīdzinoši lēts risinājums. Pirmais izmēģinājuma prototips ūdenī tikšot palaists jau šogad. Nākotnē Latvijas zinātnieku izstrādātās viedās bojas ir plānots komercializēt. Pieprasījums pēc tām varētu būt gan no zivju fermām, gan ostām, gan, piemēram, no pašvaldībām, kurām ir svarīgi kontrolēt ūdens kvalitāti pludmalēs.
