Robotu tehnoloģijas medicīnā Latvijā šobrīd jau ir ikdiena, piemēram, robots, kas palīdz sagatavot zāles onkoloģijas pacientiem vai rehabilitācijas robots, kas ir atbalsts līdzsvara un iešanas prasmju atgūšanā.
Mākslīgais intelekts medicīnā
Medicīnā mākslīgo intelektu izmanto, piemēram, staru diagnostikā, ar ultraskaņas palīdzību izmeklējot aknas. Tādā veidā iegūst tik daudz informācijas, ka augstā tehnoloģija izveido pati savu morfoloģisko bildi un sniedz savu slēdzienu arī bez operatīvas iejaukšanās, piemēram, aknu audos, sacīja Lejnieks.
Kas ir mākslīgais intelekts?
Ja sistēma spēj nonākt pie risinājuma, imitējot cilvēka smadzeņu darbību, domāšanas gājienu, to var dēvēt par mākslīgo intelektu.
Tāpat mākslīgajam intelektam ir liela nozīme jaunu farmakoloģisko jeb zāļu preparātu izveidē. “Lai izveidotu jaunu medikamentu, ir jāiziet cauri daudzām dažādām ķīmiskām substancēm, bet mākslīgais intelekts, ja ir zināms, pret ko tam jādarbojas, pats var ģenerēt šo struktūru un "pateikt" ķīmiķim, farmakologam, kādam jābūt potenciālajam medikamentam,” atklāja ārsts, piebilstot, ka tālāk šo preparātu sintezē un pēta.
Pirms mākslīgā intelekta tehnoloģija nonāk apritē, izvērtē tās precizitāti un iespējamo kļūdu, sacīja Lejnieks:
“100% ticamības nekad nebūs. Tas jautājums arvien vairāk, runājot par cilvēku tiesībām, nāks priekšplānā, un tad šos noteikumus diktēs ne tik daudz tehnoloģijas, cik sabiedrības juridiskās konstances (nemainīgās vērtības).”
Juridisko zinātņu doktore Karīna Palkova atzina, ka nepieciešams radīt jaunu regulējumu, taču juristiem būs izaicinājums to izdarīt tā, lai nekavētu tehnoloģiju attīstību medicīnā.
Būtiski domāt par juridisko aspektu
Medicīna pasaulē jau izmanto milimetru garu robotu, kurš cilvēka ķermenī patstāvīgi meklē vēža šūnas, pastāstīja Karīna Palkova. Viņa izteica retorisku jautājumu: ja šis robots palaiž garām kādu šūnu, jautājums, kuru drīkst vainot – programmētāju, izstrādātāju, piegādātāju vai ārstu?
“Šobrīd, ja gadījumā tehnoloģija nodarīs kādu kaitējumu, uzreiz atbildīgs ir ārsts, bet ar laiku ir jāmaina šī domāšana, jo ārsts paliek arvien tehniskāks cilvēks, kurš nevada tehnoloģijas, bet pārvalda tās,” noteica Palkova.
“Latvijā joprojām ārsti primāri uzticas sev un tehnoloģijas uztver kā lielisku atbalstu, kas šobrīd ir ideāls modelis, kā strādāt,” atzina juridisko zinātņu doktore. Viņa zināja stāstīt, ka dažos Amerikas Savienoto Valstu štatos jau lēmumu pieņem, pamatojoties uz kādas iekārtas sniegto informāciju, tādā veidā atbrīvojot ārstu no atbildības.
