Lietotnes ar pagaidu nosaukumu “Apturi Covid” princips ir šāds – lietotne jāuzstāda telefonā, un jāļauj darboties “Bluetooth” funkcijai. Tad telefons īpašniekam nemanot fiksēs, kad viņa tuvumā būs citi cilvēki, kam arī ir “Apturi Covid” lietotne. Ja kādam no tiem vēlāk izrādīsies pozitīvas Covid-19 analīzes, telefons ļaus atrast lietotājus, kas bijuši inficētā tuvumā.
Vairāki Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares un zinātnes pārstāvji – ''Latvijas Mobilais telefons" (''LMT''), "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub Riga" līdzdibinātājs Andris Bērziņš – ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO ''StratCom'', kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.
Bērziņš žurnālistiem otrdien, 28. aprīlī, norādīja, ka ar vīrusu būs jāsadzīvo un ekonomiskās sekas no spēkā esošajiem ierobežojumiem būs lielas. "Jautājums - cik mēs sekas varam mazināt? Esam iepazinušies ar vairāku valstu pieredzi. Singapūra, Austrālija, divas iniciatīvas Eiropā. Esam skatījušies to, kā aizsargāt privātumu. Esam apkopojuši informāciju par lietotnēm, un ir bijusi iespēja mācīties no viņu pieredzes," teica Bērziņš.
Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā.
Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2–4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm.
Mobilo risinājumu izstrādes kompānijas "MakIT" valdes priekšsēdētājs Arvis Zeile uzsvēra, ka lietotņu radīšanā tiek ievērotas datu aizsardzības regulācijas un arī šī nebūs izņēmums. "Mēs paredzam, ka maijā "iesim gaisā". Esam aktīvā testēšanas stadijā. Visa iniciatīva domāta, lai sniegtu cilvēkiem iespēju piedalīties vīrusa apkarošanā; aicinu izmantot šo iespēju," pauda Zeile.
Projekta īstenotāji uzsver, ka lietotne izmantos šifrus un anonīmie dati nebūs pieejami nedz pašam lietotājam, nedz citiem izmantotājiem. Lietotāji piekristu brīvprātīgi saziņai ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) gadījumā, ja ir konstatēts, ka nonākuši kontaktā ar inficētu personu. Tādējādi šie iedzīvotāji varētu jau savlaicīgi uzzināt, ka ir nepieciešams pašizolēties un pārbaudīt savu veselības stāvokli, ja parādās simptomi.
Saņemot iespējamo kontaktpersonu informāciju, tas ļautu SPKC apsteigt Covid-19 un nākotnes uzliesmojumi tiktu kontrolēti efektīvāk.
Plānots, ka kontaktpersonas turpat lietotnē varēs atrast gan ieteikumus tālākai rīcībai, gan praktiskus padomus un norādes uz papildu informācijas avotiem. Bērziņš stāstīja, ka reģistrētie kontaktu gadījumi no lietotnes tiks dzēsti divu - trīs nedēļu laikā.
''LMT'' viceprezidents Ingmārs Pūķis žurnālistiem pauda, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem viedtālruņu lietotājiem Eiropā, bet valsts informāciju tehnoloģiju nozare ir labi attīstīta. Pūķis arī pastāstīja, ka kopā ar Valsts prezidenta kancelejas speciālistiem tiek sekots līdzi iespējamiem privātuma riskiem. Iesaisītās puses izveidojušas memorandu par līdzdalību Covid-19 ierobežošanā, tādējādi apliecinot, ka tajā piedalās brīvprātīgi bez atīdzības un veic darbību saskaņā ar datu aizsardzības un drošības prasībam.
Pūķis arī uzsvēra, ka lietotne nav obligāta un tās izmantošana būs katra cilvēka paša lēmumus. Vienlaikus izstrādātāji cer, ka sākotnēji to izmantos 20% valsts iedzīvotāju, kas nozīmētu apmēram 400 000 cilvēku. "Tas ir katra cilvēka paša lēmums - vai viņš grib sevi pasargāt un piedalīties vīrusa apkarošanā. Liela daļa iedzīvotāju atbildēs uz šo ar jā," spriež Pūķis.
Arī infektologs Uga Dumpis uzskata, ka lietotne ne tikai atvieglos slimnieku kontaktpersonu meklēšanu, bet arī paātrinās testēšanu.
“Arī pat nelielai daļai piedaloties varētu paātrināt šos procesus. Tā ir iespēja, vienkārši nospiežot pogu, instalējot lietotni, piedalīties Covid-19 epidēmijas apkarošanā Latvijā,” sacīja Dumpis.
Ir gan arī nelieli riski. Lai aplikācija darbotos, telefonā vienmēr jābūt ieslēgtai Bluetooth savienojamībai. Pastāv iespēja, ka ļaundari to var izmantot, lai telefonu uzlauztu.
IT drošības institūta Cert.lv pārstāvis Varis Teivāns gan neuzskata, ka tas būtu pietiekams iemesls neizmantot lietotni, kas potenciāli var glābt dzīvības. Tāpēc svarīgākais – sekot līdzi, lai telefonā būtu atjaunināta operētājsistēma.
“Ja tajā ir kāda nepilnība un tiek ignorēti atjauninājumi, kas šo nepilnību novērš, tad bez šaubām ir šis papildu risks,” sacīja Teivāns.
