Lai sekvenētu visu milzīgo vīrusa genomu, noteiktu tā mutācijas jeb, tēlaini izsakoties, izlasītu tā instrukcijas grāmatu, ir nepieciešamas ne vien zināšanas, bet arī laiks. Taču metode, pie kuras pašlaik strādā molekulārģenētiķis Dmitrijs Perminovs, ļautu jau sākotnēji laboratorijā atlasīt aizdomīgos testus – proti, atkal tēlaini izsakoties, – izlasīt dažas grāmatas lapaspuses un noprast, kas tajā varētu būt rakstīts.
“Mums ir plāns esošos testus papildināt ar reaktīviem, kas varētu vismaz sniegt [informāciju], ka paraugs ir aizdomīgs. Tas ir, pieņemsim, britu vai Dienvidāfrikas celma priekštecis. Viņiem visiem ir pāris kopīgas mutācijas, un tad mēs tos aizdomīgākos varēsim sūtīt. Tas būtu mērķtiecīgāks skrīnings,” skaidroja “E. Gulbja laboratorijas” molekulārais ģenētiķis, laboratorijas speciālists Dmitrijs Perminovs.
Atlasot aizdomīgos testus, tos tālāk sūtītu uz Biomedicīnas pētījumu un studiju centru.
“Lai būtu 100% pārliecība, ka tas ir britu, Dienvidāfrikas celms vai šī celma subtips, ir jāsekvenē viss genoms. Bet mēs sekvenēsim ar mūsu esošajām jaudām, nelielu genoma daļu,” norādīja Dmitrijs Perminovs.
Šī informācija ir nozīmīga epidemioloģiskajos pētījumos – saprast, cik plaši un strauji Latvijā izplatās vīrusa lipīgākās mutācijas, kuru dēļ visā Eiropā vairākas valstis ievieš stingrākus drošības ierobežojumus.
Tomēr arī šādā veidā nebūs iespējams pārbaudīt pilnīgi visus pozitīvo testu paraugus.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš skaidroja: “Mērķis ir izvēlēties pareizos paraugus – tādus, kas reprezentē visus reģionus, lai nesanāk tā, ka mēs sekvenētu visus paraugus no viena pansionāta. Tas būtu maz informatīvi, jo tur, visticamāk, vīruss ir pilnīgi vienāds.”
“Eiropas rekomendācija ir 5% veikt pilna genoma sekvencēšanu,” norādīja Jānis Kloviņš. “Jo arī vīrusu vienkāršu izķeršanu mēs varam palaist garām citus variantus, kas ir attīstījušies vai ievesti pie mums Latvijā. Tāpēc paralēli šai aktivitātei, kur mēs medījam angļu variantu, protams, ka mēs turpinām, lai sasniegtu 5% visa genoma vīrusa sekvenēšanu atsevišķiem paraugiem.”
Jānis Kloviņš norāda – vīrusam, kas izraisa Covid-19, ir izdevīgi neradīt smagāku saslimšanu, bet kļūt lipīgākam, un šis scenārijs pamazām sākot piepildīties. Tāpēc ir īpaši nozīmīgi laikus ierobežot lipīgāko paveidu izplatību. Pašlaik tiek liktas lielas cerības uz kolēģiem, kas izstrādā testus, kombinējot to reaktīvus. Lai pierādītu, ka topošais tests nekļūs mazāk jutīgs, tam vēl jāveic verifikācija. Dmitrijs Perinovs izsaka cerību, ka viss nostrādās, lai gan jārēķinās ar visiem scenārijiem.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
