Videi draudzīga termoiepakojuma un ēku siltināšanas materiāla ražošana no skujkoku zaleņa, kas ir vietējais resurss - tas ir pa spēkam RTU zinātniekiem, kuri pēdējo gadu laikā veikuši nozīmīgus pētījumus un atklājumus ar zaleņiem.
Veicot ilgstošus pētījumus un eksperimentējot, universitātes zinātnieki izstrādājuši saistvielu, kas gan veselas skujas, gan saberztus zaleņus spēj saturēt kopā, izveidojot cietas plāksnes, no kurām var izgatavot kastes.
"(..) Termoiepakojums ir tāda kastīte, kas sastāvētu no plāksnītēm. Iekšā var fasēt produktus, kuram jānodrošina stabili temperatūras apstākļi," skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Indra Muižniece.
RTU īstenotais projekts paredz, ka pēc aptuveni pusotra gada šādi termoiepakojumi būs jāuzsāk ražot. Pielietojums ir ļoti plašs. Jaunais iepakojums varētu aizstāt līdz šim ierastās putuplasta kastes.
"Galvenais tirgus, uz ko mēs sākotnēji koncentrējamies, ir farmācijas tirgus. Jo tur ir svarīgi, lai zālēm un produktiem, kas ir jutīgi, nodrošināt, ka nav straujas temperatūras maiņas transportējot, kas galvenokārt notiek ar lidmašīnām," stāsta RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Lauma Žihare.
Šādos iepakojumos veiksmīgi varētu uzglabāt arī asins paraugus, vakcīnas, kosmētiku, pat atsevišķus pārtikas produktus. Otra joma, kur iespējams izmantot skujkoku zaleņus, ir ēku siltināšana no iekšpuses.
Ar dažādu eksperimentu palīdzību šobrīd vēl tiek meklēts labākais veids, labākās saistvielas, kas izslēgtu pelējuma rašanās iespējas.
"Tad, kad ēku siltina no iekšpuses, cilvēki labprātāk vēlas, ka dzīvokļos vai mājās iekšā ir organiskas izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Mēs pētām arī sienas spēju akumulēt mitrumu. Organiskajam materiālam ir brīnišķīga īpašība, tas spēj absorbēt mitrumu kā švamme un izžūt tāpat kā švamme. Ļoti ātri tas notiek, kas nepiemīt fosilas izcelsmes siltumizolācijas materiāliem," klāsta RTU profesore Anda Blumberga.
Gan termoiepakojuma, gan siltumizolācijas materiāla ražošana no skujkoku zaleņa nodrošina tikpat labus siltumpretestības rādītājus kā vate un putuplasts.
Zinātnieku aprēķini rāda, jaunā materiāla ražošana nebūs dārgāka. Turklāt tas dzīves cikla laikā neradīs nelabvēlīgu ietekme uz klimatu, vidi un cilvēku veselību, jo šis materiāls dabā sadalās.
