Viņa studenti Latvijā izveidojuši medicīniskās lietotnes, kas palīdzēs fizioterapeitiem un cilvēkiem, kuriem ir diabēts.
„Kad mazā, pirmā meitiņa piedzima, man likās svarīgi redzēt, cik bieži viņa ēd, vai man nav viņa jāmodina, jo viņa bija ļoti liela gulētāja pa dienu. Pirmais variants bija, ka es uz lapiņas ķeksēju, man tas likās nepraktiski un neērti,” pieredzē dalās divu bērnu māmiņa, kura izmantoja bērna barošanas lietotni.
„Respektīvi, bērns piedzimst, un tad ievadu dzimšanas brīža svaru, garumu, galviņas apkārtmēru - tie ir parametri, ko ārsts pēc tam katru mēnesi vienmēr “čeko”. Un tad viņš rāda tabulas, kāda ir augšanas dinamika - vai viņa ir pareiza, it sevišķi pirmajos mēnešos svara pieaugums. Tad, barojot bērniņu ar krūti vai ar pudelīti, izvēlas sadaļas un atzīmē, piemēram, tagad es sāku barot, beidzu barot - atkal atzīmēju. Un tad [lietotne] grafikā parāda, kad viņš ēd, vai veidojas grafiks,” norāda māmiņa.
Viņa atzīst - lietotne īpaši noderēja, gaidot un audzinot pirmo bērniņu, tad viss ir jauns un nevar saprast, kāpēc mazulis raud - vai tāpēc, ka izsalcis, vai varbūt sāp vēders. Latvijas zinātnieki un jaunie pētnieki arī veido ko līdzīgu. Viņu aplikācijas ļaus atrisināt arī sarežģītākas problēmas. „Ir vairāki aspekti. Pirmais aspekts, ko saka cilvēki ne no medicīnas - datori kādreiz varēs aizvietot ārstus; nu tā gluži nav. Mēs arī uz to netēmējam, tas ir mīts. Mēs gribam un vēlamies, un strādājam pie tā, lai piedāvātu vairāk datu saprotamākā veidā, automatizētu kaut kādus rēķināšanas procesus un tādas lietas, lai ārstam būtu vieglāk strādāt,” komentē Emils Sundikovs, Elektronikas un datorzinātnes institūta asistents.
Viņš ir arī students Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes maģistrantūrā. Emils vadīja aprīlī notikušo “Garage48 HealthTek” jeb ideju darbnīcas hakatonu. Tajā kopā sanāca veselības un tehnoloģiju profesionāļi.
„Nepastāv laba sadarbība starp nozarēm kā datorzinātnes, medicīnas mārketings un bizness, un dizains. Ir inženieri, kas būvē projektus, nezinot, kā apstrādāt datus, ir ārsti, kas zina to, bet nevar uzbūvēt un pārdot projektu ar attiecīgu dizainu. Tieši tāpēc mēs veidojam to vidi, ticot tam, ka Latvijā varētu būt tā vide, kur varētu tapt tādi projekti. Pašlaik ir tā, ka mēs veidojam tādu vienotu komūnu visā Baltijā, kas sadarbojas ar Tartu, Viļņu un Tallinu, nu redzēs kā mums tur ies,” skaidro Sundikovs.
Viena no komandām hakatonā izveidoja trauksmes signālu slimnīcām. Proti, brīdī, kad pacients izkrīt no gultas, viņš paskatās kamerā, tā saprot, kas noticis, un personāls saņem par to ziņu.
Tādos risinājumos lielākoties izmanto viedtālruņu lietotnes un sasaista tās ar citām ierīcēm. Līdzīgi tapa arī Emila bakalaura darbs - sensora tīklu sistēma, mobilā lietotne fizioterapijai.
„Pašam bija operācija ceļa locītavai un bija pienācis laiks rakstīt bakalaura darbu. Pateicoties profesoram Leo Seļāvo, sāku strādāt pie sistēmas, pie maziem datoriņiem, sensoriem, kurus var uzlikt uz ceļgala, kad veic [fizioterapeita] uzdevumus. Tad planšetē vai viedtālrunī var redzēt, vai uzdevumu pilda pareizi, ievērojot ārsta norādījumus, vai nepareizi. Lietotne komunicē ar pacientu, un tad tā pasaka – „hei, varbūt tev vajag mierīgāk, vai vajag uztaisīt pārtraukumu!” Tas bija tāds pirmais solis, ko mēs darījām,” stāsta Sundikovs.
Emils vēlas projektu attīstīt, jāpārstrādā dizains, programmatūra un jāatrod jauni ārsti un pacienti, ar kuriem kopā izveidot pēc iespējas labāku sistēmu, ko vēlāk cilvēki varētu praktiski izmantot.
„Es pati darbā nodarbojos ar mobilajām aplikācijām - es rakstu aplikācijas „iPhone” un „iPad” un nolēmu uzrakstīt kaut kādu noderīgu [aplikāciju] diabēta pacientiem,” saka Ksenija Krilatiha.
Viņa pagājušā gada vasarā Seļāvo vadībā un konsultējoties ar medicīnas jomas profesionāļiem, izveidoja mobilo lietotni diabēta pacientiem. Tas bija viņas bakalaura darbs. „Tur var ievadīt savus datus par glikozes līmeni, pēc tam to, cik patērē kalorijas un cik ogļhidrātus saņem ikdienā. Vēl var veikt visādus sporta treniņus, kā [piemēram] soļot. Pati aplikācija ar podometru ieraksta, cik šodien nosoļots. [Cilvēks] var apskatīt kolerāciju starp asins glikozi un sporta nodarbībām,” pauž Ksenija Krilatiha.
Lietotne gan vēl ir izstrādes un testēšanas stadijā, tomēr Ksenija, līdzīgi kā Emils, cer drīz to ieraudzīt lietotņu veikalos internetā.
