Mikroplastmasas piesārņojuma pētniekus var sastapt Karostas pludmalē, kur pēc nejaušības principa atlasītos 50 centimetrus garos un 50 centimetrus platos laukumos tiek paņemta smilšu virskārta un, izsijājot smiltis caur sietu, savākti atrastie plastmasas gabaliņi. No katra izpētes laukuma 2 litri smilšu tiek aizvesti uz laboratoriju, jo reizēm plastmasas daļiņas ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci nav tās ieraugāmas.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Inta Dimante-Deimantoviča norādīja: “Pirmie rezultāti liecina, ka mikroplastmasa vispār – tas ir 5 milimetri un mazāk. Šajā zonā, ko apskalo ūdens, mēs neatrodam tādus izteikti lielus gabalus. Tiešām vairāk ir mikroplastmasa, kas ir dažāda veida šķiedras. Tās mēs atrodam desmitiem.”
Pētījuma pirmie rezultāti rāda, ka uzietās plastmasas šķiedras lielākoties izmantotas tekstila ražošanā, un ir pieņēmums, ka jūrā tās nonāk ar notekūdeņiem, kas savukārt rodas, mājsaimniecībās mazgājot drēbes. Latvijas zinātnieki jau agrāk veiktajos pētījumos šīs šķiedras atraduši arī jūrā noķerto zivju kuņģos.
Latvijas Universitātes (LU) studentu korporācijas “Selga” pārstāve Zinta Miķelsone skaidroja: “Tā plastmasa nesadalās pirmsastāvdaļās, bet paliek mazāka un mazāka. Tas plastmasas gabaliņš paliek tik mikroskopisks, ka nonāk barības ķēdē, – to apēd zivis, pēc tam tās apēd cilvēks. Tas ir tik mazs un nemanāms, ka nonāk mūsu asinsritē un citā sistēmās. Kas notiek pēc tam, vēl nav izpētīts, tas vēl ir zinātnes lauciņš.”
Pētījumu finansē studenšu korporācija “Selga”, kas vēlas savā 95 gadu jubilejā paveikt ko nozīmīgu zinātnes jomā un sabiedrības labā. Pētnieces uzskata, ka iegūtie dati būs ļoti noderīgi tālākiem pētījumiem.
“Mēs tagad neizglābsim pasauli, bet sapratīsim, kāda ir reālā situācija,” sacīja Miķelsone.
Savukārt Dimante-Deimantoviča atzīmēja: “Tos [datus] arī varēs izmantot kā sākuma punktu tālākam monitoringam, lai jau regulāri pārbaudītu, kas notiek, pieaugot globālam plastmasas ražošanas apjomam, vai tas atstāj sekas arī uz to daudzumu, ko pēc tam atrodam pludmalē.”
Paraugu vākšana Latvijas piekrastē turpināsies visu vasaru, savukārt pētījuma dati ikvienam interesentam nākamgad būs pieejami Latvijas Hidrobioloģijas centra mājaslapā.
