Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Avotiņu pilskalns un senkapi – joprojām nesakopti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sāk pētīt mikroplastmasas piesārņojumu

Latvijā pirmo reizi pēta mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūras piekrastē

Latvijā sākts līdz šim nebijis pētījums par mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūras piekrastē. To no Nidas līdz pat Ainažiem veic Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Latvijas Universitātes studenšu korporācija "Selga", kas vēlas pievērst sabiedrības uzmanību faktam, ka vidē uzkrājas plastmasas piesārņojums, kas, vispirms nonākot, piemēram, zivju organismā, tālāk jau nokļūst cilvēku uzturā.

Mikroplastmasas piesārņojuma pētniekus var sastapt Karostas pludmalē, kur pēc nejaušības principa atlasītos 50 centimetrus garos un 50 centimetrus platos  laukumos tiek paņemta smilšu virskārta un, izsijājot smiltis caur sietu, savākti atrastie plastmasas gabaliņi. No katra izpētes laukuma 2 litri smilšu tiek aizvesti uz laboratoriju, jo reizēm plastmasas daļiņas ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci nav tās ieraugāmas. 

Inta Dimante-Deimantoviča par piesārņojuma pētījumuLinda Zalāne

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Inta Dimante-Deimantoviča norādīja: “Pirmie rezultāti liecina, ka mikroplastmasa vispār – tas ir 5 milimetri un mazāk. Šajā zonā, ko apskalo ūdens, mēs neatrodam tādus izteikti lielus gabalus. Tiešām vairāk ir mikroplastmasa, kas ir dažāda veida šķiedras. Tās mēs atrodam desmitiem.”

Pētījuma pirmie rezultāti rāda, ka uzietās plastmasas šķiedras lielākoties izmantotas tekstila ražošanā, un ir pieņēmums, ka jūrā tās nonāk ar notekūdeņiem, kas savukārt rodas, mājsaimniecībās mazgājot drēbes. Latvijas zinātnieki jau agrāk veiktajos pētījumos šīs šķiedras atraduši arī jūrā noķerto zivju kuņģos.

Latvijas Universitātes (LU) studentu korporācijas “Selga” pārstāve Zinta Miķelsone skaidroja: “Tā plastmasa nesadalās pirmsastāvdaļās, bet paliek mazāka un mazāka. Tas plastmasas gabaliņš paliek tik mikroskopisks, ka nonāk barības ķēdē, – to apēd zivis, pēc tam tās apēd cilvēks. Tas ir tik mazs un nemanāms, ka nonāk mūsu asinsritē un citā sistēmās. Kas notiek pēc tam, vēl nav izpētīts, tas vēl ir zinātnes lauciņš.”

Pētījumu finansē studenšu korporācija “Selga”, kas vēlas savā 95 gadu jubilejā paveikt ko nozīmīgu zinātnes jomā un sabiedrības labā. Pētnieces uzskata, ka iegūtie dati būs ļoti noderīgi tālākiem pētījumiem.

“Mēs tagad neizglābsim pasauli, bet sapratīsim, kāda ir reālā situācija,” sacīja Miķelsone. 

Savukārt Dimante-Deimantoviča atzīmēja: “Tos [datus] arī varēs izmantot kā sākuma punktu tālākam monitoringam, lai jau regulāri pārbaudītu, kas notiek, pieaugot globālam plastmasas ražošanas apjomam, vai tas atstāj sekas arī uz to daudzumu, ko pēc tam atrodam pludmalē.”

Paraugu vākšana Latvijas piekrastē turpināsies visu vasaru, savukārt pētījuma dati ikvienam interesentam nākamgad būs pieejami Latvijas Hidrobioloģijas centra mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt