Sociālie tīkli kalpo ne vien kā ērts un lielisks ikdienas saziņas rīks, bet arī kā pateicīga vide dažādu vīrusu un ļaunatūru izplatīšanai.
Amanda ar tehnoloģijām nav uz jūs, tomēr pavisam nesen viņa saskārusies ar hakeru izraisītām problēmām savā telefonā. "Man mesendžerī atnāca links, kur bija rakstīts mans vārds un links uz to vietu, ko nevajadzēja vērt vaļā. Es biju neapdomīga un viņu atvēru. Diezgan ātri sapratu, ka esmu izdarījusi to, ko nevajadzēja darīt, ka tas ir vīruss," atzina jauniete.
Nesnauž nedz hakeri, nedz tie, kuri cenšas mūs no viņiem pasargāt. Dažādi vīrusi nemitīgi tiek modificēti, pārtaisīti, lai apmuļķotu gan aizsardzības sistēmas, gan datoru un telefonu lietotājus.
"Antivīrusu laboratorijas dienā apstrādā virs 300 000 unikālu paraugu. Tāda ir intensitāte mūsdienās," zināja teikt "Kaspersky Lab" pārstāvis Valdis Šķesters.
Pēdējā laikā nemitīgi pieaug uzbrukumu intensitāte viedtālruņu operētājsistēmai "Android".
"Otrajā ceturksnī Latvija bija iekļuvusi Top 10 valstu sarakstā, kur lietotāji ir visvairāk sastapušies ar banku ļaunprogrammatūru, tieši mobilo," piebilda Šķesters.
Pagājušajā nedēļā Latvijā aktuāli kļuva uzbrukumi, ko ļaundari realizē, izmantojot sociālos tīklus "Whatsapp" vai "Facebook". No jūsu paziņas it kā pienāk saite uz kādu video.
"Tad, kad mēs mēģinām paskatīties šo video, tiek piedāvāts uzinstalēt papildinājumus. Ja mēs to akceptējam, piekļūst visai jūsu pārlūkprogrammas vēsturei, var mainīt saturu lapās, ko jūs apmeklējat, nolasīt ievadītos datus, paroles," atzina "CERT.lv" IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis.
Ļaundari šādā veidā var inficēt gan datoru, gan telefonu.
"Visi uzbrucēji kļūst gudrāki, ticamāki, viņi sāk runāt latviešu valodā. Un es aicinātu visus būt ar kritisko domāšanu.
Jums kāds atsūta kādu ziņu: "Hei, redz kur pilnīgi neticams šāds video". Pārprasiet viņam, atzvaniet, vai viņš tiešām tādu sūtīja. Kad kritiskā domāšana ir ieslēgta, mums palīdz arī visas tehnoloģiskās lietas. Liekam atjauninājumus un jaunas programmatūras tikai no oficiālajām vietām – "Google play", "App store". Esam uzmanīgi, prātīgi," iesaka SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Drošības dienesta direktors Egons Bušs
Amanda šoreiz tika cauri ar izbīli, neciešot nekādus finansiālus zaudējumus. Tomēr bieži vien ļaunatūras ir vērstas, lai hakeri gūtu finansiālu labumu. Tādēļ pat pie vismazākajām aizdomām, ka iekārta ir inficēta, ir vērts pirmām kārtām izdzēst interneta pārlūkprogrammas vēsturi, iztīrīt kešatmiņu, atbrīvoties no sīkdatnēm. Ja tas vai antivīrusa uzstādīšana nepalīdz, jāatjauno rūpnīcas iestatījumi.