“Vēlme saprast un izjaukt lietas, kuras dažreiz nevarēju salikt atpakaļ. Izjaukt lietas un apskatīties, kā tās strādā, bija jau no bērnības. Kaut kā soli pa solim nonācu fizmatos un līdz ar to arī zinātnē,” stāstīja Zolotarjovs.
LU Cietvielu fizikas institūta inženiere Madara Leimane raksturoja Zolotarjovu kā ļoti daudzpusīgu un zinošu jauno zinātnieku: “Viņš ir ļoti izpalīdzīgs, ļoti pretimnākošs, uztur kolektīvā pozitīvu garu. Ikdienā ļoti daudz laika velta studentiem. Palīdz viņiem, konsultē, ja radušās kādas problēmas.”
Zolotarjovs kopā ar kolēģiem šobrīd strādā pie luminiscējošiem pārklājumiem, kas būtu piemēroti, piemēram, automašīnu ražošanā.
“Mums sanāca izveidot pārklājumu, ko var apstarot ar dienas gaismu, un tas izstaros gaismu naktī. Tas viss ir apvienojumā ar izcilām mehāniskām īpašībām.
Līdz šim neesam redzējuši mašīnas, kas spīd naktī, bet, iespējams, ar šo tehnoloģiju kaut kad nākotnē varēs to izdarīt,” pieļāva pētnieks.
Lai gan tumsā spīdošas automašīnas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, Zolotarjovam ar kolēģiem ir izdevies radīt materiālus, lai kādu dienu tādas patiešām varētu braukt pa ceļiem. No šāda materiāla varētu ražot arī ceļazīmes, kas tumsā pašas spīdētu. Pielietojums saskatāms arī ārstniecības iestādēs, lai pasargātu darbiniekus no rentgena starojuma ietekmes.
“Tajos kabinetos jāseko līdzi, lai ārsts un citi apmeklētāji nesaņem pārāk lielu rentgena dozu. Ar mūsu pārklājumiem varētu uztaisīt veselu sienu kā elementu, kas pēc tam var parādīt, vai ir notikusi rentgena staru noplūde,” skaidroja pētnieks.
Savu izvēli pirms desmit gadiem pievērsties zinātnei Zolotarjovs nenožēlo: “Zinātnē visvairāk mani aizrauj tas, ka katru mēnesi man ir jauns uzdevums. Pavisam jauna lieta, kura dažreiz nekad iepriekš nav veidota vai nav veidota pie mums. Man ir uzdevums to dabūt gatavu. Process ir ļoti dažāds, un tas ir aizraujošais moments. Zinātnē noteikti nav garlaicīgi strādāt.”
Pētnieks stāstīja, ka, lai strādātu zinātnē, ir jāpiemīt degsmei un vēlmei eksperimentēt. Viņam šīs īpašības ir.
