Joprojām notiekošajā projektā Vides risinājumu institūtā tiek pētīti divi dažādi ārstniecības augu blakusprodukti, kas paliek pāri pēc ražošanas, stāstīja Nakurte: “Vieni šie produkti ir tie, kas rodas industriāli no bioloģiski sertificētas saimniecības, tie ir ārstnieciskās kumelīšu ēteriskās eļļas ražošanas procesu pārpalikumi.”
“Otra blakusproduktu grupa veidojas no augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem, kas paliek pāri no aktīvo sastāvdaļu ražošanas konkrēti kosmētikas nozarei. Tur atkal ir Ruiša pūķgalve, ērkšķogas un kadiķis,” viņa stāstīja.
Lai gan blakusproduktu apjoms, kas paliek pēc rūpnieciskās augu šūnu kultivēšanas procesa, nav liels un nesagādā milzu problēmas, mērķis ir izmantot augus maksimāli pilnvērtīgi.
“Mēs mēģinām skatīties no otras puses, ka tur jau tomēr kaut kas paliek šajā masā, un tur nav tās vielas, ko mēs jau esam ekstrahējuši, bet tur ir kaut kas cits, teiksim, cukuri, dažādi proteīni, peptīdi,” skaidroja Stunda.
Viņa norādīja, ka pētījuma galvenais virziens ir pielietot blakusproduktos atrodamās vielas kosmētikas ražošanā, taču pētījumi vēl ir aktīvajā fāzē, un teorētiski šīs vielas varētu izmantot arī citās nozarēs, piemēram, pievienojot uztura bagātinātājiem.
Nakurte uzsvēra pētījuma priekšrocību strādāt ar diviem dažādiem blakusproduktiem, kuriem katram ir savs vielu sastāvs: “Šī ir vēl viena priekšrocība, kad, kombinējot šos sastāvus un aktīvās vielas, varam vēl efektīvāk iegūt kaut kādu produkta prototipu ar pavisam interesantām un jaunām īpašībām.”
Stunda skaidroja, ka pētījuma mērķis ir radīt kosmētikas produkta prototipu. Lai to paveiktu, jābūt gan nopietnām drošības pārbaudēm, gan skaidram vielu iedarbības efektam.
“Šajā projektā šie pielietojumi ir definēti diezgan skaidri, tas viens ir reģenerācijai, aizsardzībai, tātad novecošanās aizkavēšanai. Otrs virziens ir saistāms ar aknes problēmu, kas saistīta ar ādas iekaisumu, vērsts uz pretiekaisuma un antibakteriālo iedarbību,” stāstīja Stunda.
