Fakultātes vadošais pētnieks stāsta, ka viņa ceļš uz zinātni bijis viennozīmīgs un taisns: “Es jau skolas laikā sapratu, ka man patīk fizika, un diezgan mērķtiecīgi devos šajā virzienā. Man patika kaut kas sarežģīts un uz inovācijām balstīts.”
Turot rokās magnētisko elementu, magnētu ķēdīti, Kitenbergs skaidro, ka viņš pēta šādus objektus daudz mazākos izmēros: “Pāris mikroni, kas ir mazāki par mata diametru. Pētām, kā tie kustas šķidrumā iekšā.”
Šādi pētījumi nākotnē ļoti noderēs medicīnā. “Magnētiskais lauks iedarbojas no attāluma. Piemēram, mums ir magnētiskais šķidrums, kas sastāv no nanodaļiņām, un mēs ar ārējo lauku to varam kustināt. Šajā gadījumā tas ir pāris milimetru attālumā, bet, ja lauks ir liels un daļiņas ir lielākas, tad to jau var darīt krietni tālāk. Cauri ķermenim no ārpuses varam iedarboties. Nevajag ķirurģisku iejaukšanos. Mēs to varam darīt no attāluma,” ieguvumus skaidro pētnieks.
Šādā veidā, ievadot vēnā, piemēram, no dzelzs oksīda veidotus manipulējamus magnētiskus objektus, pēc tam tos varētu nogādāt nepieciešamajā vietā cilvēka ķermenī un likvidēt asinsvadu aizsprostojumus. Šobrīd laboratorijā Kitenbergs kopā ar kolēģiem cenšas saprast, kā šādi ''peldētāji'' uzvedas, pēc kādiem principiem tie kustas un kā tos varētu labāk kontrolēt.
Pētnieks lēš, ka izmantošanai medicīnā šie pielietojumi varētu būt pieejami pēc gadiem 10-20.
“Pārejas process ir ļoti rūpīgs, tiek pārbaudīts visas iespējas. Šobrīd mēs to vēl nedarām audos. Ir iesniegts pētniecības projekts kopā ar franču un vācu partneriem, kur ir domāts pēc trīs gadiem to pārbaudīt dzīvnieku modelī,” stāsta Kitenbergs.
Pētnieks uzskata, ka jaunajiem zinātniekiem Latvijā ir ļoti daudz un labas iespējas – nereti tās ir vēl lielākas nekā ārzemēs. “Pateicoties struktūrfondiem, mums ir fantastisks aprīkojums, kas nav tik noslogots kā rietumvalstīs. Mēs visi esam stipri tuvāk viens otram šeit nekā ārzemēs, līdz ar to kontakti un sadarbības ir daudz vienkāršākas,” pārliecināts ir pētnieks.
