Rīta Panorāma

Jauns mūzikas festivāls Rīga Jūrmala. Saruna ar Zani Čulkstēnu

Rīta Panorāma

Intervija ar Andri Skridi un Baibu Ziemeli

Sliekas – jaunā pārtika

Latvijā pēta iespēju cilvēku pārtikā izmantot sliekas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ārsti vienmēr ir uzsvēruši, ka mūsu ikdienas ēdienkartē jāiekļauj pārtikas produkti, kas satur olbaltumvielas. Jo aktīvāku dzīves veidu piekopjam, jo vairāk olbaltumvielu nepieciešams uzņemt. Populārākie produkti, kas satur gana daudz olbaltumvielas ir zivis, olas, liesa gaļa, arī piens un piena izstrādājumi. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pašlaik tiek veikti pētījumi ar sliekām un iespēju tās izmantot cilvēku pārtikā. Sliekas ir olbaltumvielām bagātāks produkts nekā, piemēram, liesa gaļa.

"Sliekas var būt noderīgas arī citādākā veidā. Viņas var būt kā olbaltumvielu avots gan dzīvnieku pārtikā, gan cilvēku pārtikā. Es pētu iespēju cilvēku pārtikā lietot sliekas," uzsver LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece Ilga Gedrovica.

Āzijas valstīs kā uzkodas ierasts ēst dažādus kukaiņus un kāpurus. Tā ir ikdiena. Pie mums Latvijā šādus ēdamos kukaiņos sastapt krietni grūtāk. Bet pie mums ir piemēroti klimata apstākļi slieku audzēšanai. Gedrovica pēta vairāku slieku sugu iespējamo izmantošanu uzturā, tās kaltējot lielā aukstumā. 
 
"Kaltētas ar aukstuma palīdzību, tās satur apmēram 70 gramus [olbaltumvielu] simt gramos. Tas ir ļoti augsts saturs. Pati liesākā gaļa dod 22-24 gramus simt gramos. Jūtat atšķirību," uzsver pētniece.

Tas ir trīs reizes vairāk nekā gaļā. Turklāt lopu audzēšana ir laikietilpīgs un samērā dārgs pasākums, tas nav videi draudzīgi un veicina globālo sasilšanu. Turpretī sliekas ir ļoti ātri audzējamas un to barošanai var izmantot bioloģiskos atkritumus. Pētniece stāsta, ka nav atradusi pasaulē nevienu līdzīgu pētījumu, kas vērtētu slieku lietošanu cilvēku uzturā. Uzstājoties starptautiskās konferencēs, parasti visi ir patīkami pārsteigti par šādiem Latvijā veiktiem pētījumiem.

"Sliekas cilvēka pārtikā šobrīd pasaulē nelieto neviens. Tas varētu būt "Made in Latvia".

Ir pētījumi par pielietojumu putnkopībā, zivkopībā," norāda Gedrovica. Viņa skaidro, ka sliekās ir augstāks olbaltumvielu saturs arī nekā kāpuros, kurus ēd daudzviet pasaulē.

Latvijas konservatīvajam patērētājam piemērotākas būtu kaltētas un pēc tam samaltas sliekas. Pulveri pēc tam var pievienot dažādiem ēdieniem. No sliekām varētu veidot arī olbaltumvielām bagātus kokteiļus sportistiem. Tikmēr Āzijas valstīs sliekas varētu tirgot kā uzkodas - nesamaltas.

"Āzijas valstīs jau šobrīd ir olbaltumvielas saturošu produktu nepietiekamība. Te ir iespējas mūsu Latvijas ražotājiem," uzsver pētniece.

Pasaulē arvien vairāk runā, ka tuvākajos 20 - 30 gados nebūs iespējams izaudzēt pietiekami daudz gaļas lopu, lai pabarotu visus patērētājus. Kukaiņi tiek uzskatīti par jauno pārtiku, kas parādīsies arvien vairāk mūsu ikdienas ēdienkartē. Olbaltumvielām bagātīgajām sliekām ir liels potenciāls kļūt par pieprasītu produktu.

Par šo pētījumu iepriekš jau vēstīja projektā "Statistiskie tautieši" par to, ko ēdīsim pēc 100 gadiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti