Rīta Panorāma

Filma «Bedre» saņem galveno balvu Lībekas kinofestivālā

Rīta Panorāma

Datu privātums un vārda brīvība - kampaņa «Balts uz melna»

Gallija oksīds varētu palīdzēt cīņā ar vīrusiem

Latvijā pēta gallija oksīda spēju apkarot vīrusus

Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks Edgars Butanovs kopā ar Latvijas un Zviedrijas kolēģiem strādā ar gallija oksīdu, kas šobrīd ir viens no interesantākajiem un visvairāk pētītajiem materiāliem visā pasaulē. Latvijā Butanovs pēta, kā, ļoti plānā kārtiņā gallija oksīdu uzklājot uz gaismas diodēm, rodas ultravioletā gaisma un kā nākotnē šādas diodes varētu izmantot dažādu vīrusu un baktēriju iznīcināšanā.

“Gallija oksīds pēdējos trīs četrus gadus ir viens no visaktīvāk pētītajiem materiāliem. Tam ir daudz un dažādu interesantu pielietojumu elektronikā un optoelektronikā, piemēram, tas varētu būt lieljaudas elektroniskajos slēgumos elektriskajos automobiļos,” skaidro Butanovs.

Gallija oksīds (Ga2O3) arī varētu nākt talkā cīņā ar dažādiem vīrusiem, baktērijām. Ja Covid-19 pandēmija turpināsies ilgu laiku, tad, iespējams, gallijs varētu kļūt par vienu no elementiem, kā mazināt šī vīrusa izplatību.

Salīdzinoši nesen Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā kopā ar kolēģiem no Zviedrijas uzsākts pētījums, kā gallija oksīdu varētu iestrādāt gaismas diodēs. Iekārtu, kas paredzēta metālorganisko tvaiku kondensācijai, institūtā agrāk izmantoja gallija nitrīda diožu izgatavošanai. Taču pēdējā gada laikā sākts izgatavot arī gallija oksīda plānās kārtiņas.

“Process ir salīdzinoši sarežģīts. Mums ir gāzveida reaģenti, kurus ievadām reaktorā, kas tiek karsēts 800–1000 grādu temperatūrā. Uz šīs pamatnes, kur vēlamies audzēt plānās kārtiņas, notiek ķīmiska reakcija un gāzveida reaģenti reaģē uz pamatnes. Vairākās stundās mēs iegūstam augstas kvalitātes kārtiņu,” procesu apraksta pētnieks.

Šādā veidā Cietvielu fizikas institūta Plānās kārtiņas laboratorijā ir sperti pirmie soļi, lai iegūtu labas kvalitātes pārklājumu. Turpinoties pētījumiem un uzlabojot metodi, gallija oksīdu kā ar aci nesaskatāmu kārtiņu tiešām varēs ieklāt gaismas diodēs.

Rezultātā rodas kvalitatīvs un jaudīgs ultravioletais starojums, ar ko var dezinficēt virsmu.

“Ultravioletās iedarbības rezultātā mēs varam iznīcināt Covid-19 slimības izraisītājus,” skaidro Butanovs.

Lai gan šī tehnoloģija pagaidām ir ļoti jauna un tās pilnveidošana un ieviešana ražošanā prasīs vēl gadus, nākotnē ar šādām lampām varēs pavisam ērti dezinficēt, piemēram, logus, rokturus, ķirurģiskos instrumentus. Turklāt gallija oksīds rūpniecības industrijai būs viegli pieejams materiāls. Paredzams, ka nākotnē par to dzirdēs ļoti daudz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt