“Slimības var būt dažādas – baktērijas, vīrusi, sēnes. Tā kā cilvēkiem. Vienīgi augu gadījumā vairāk tās ir sēnes un kukaiņi,” stāstīja Filipovičs.
Viens no pētījuma virzieniem saistīts ar auzām. Tas ir viens no kultūraugiem, kas tiek audzēts Latvijā. 2020. gadā veikts plašs pētījums, analizējot dažādas auzu slimības.
“Mēs saņēmām sūdzību no ražotāja, ka ik gadu arvien vairāk auzām parādās melni plankumiņi.
Viņi nesaprot, kāpēc tas tā ir, un vai mēs nevarētu identificēt, kas tos plankumus izraisa,” stāstīja Augu aizsardzības zinātniskā institūta direktore Viktorija Zagorska.
Filipoviča ikdiena paiet laboratorijā, pētot izolētus paraugus. Kopā ar kolēģiem intensīvi pētījis, kas tad īsti notiek ar Latvijas auzām un kuras ģints sēnes ir atbildīgas par plankumiem.
“Esam paņēmuši vairākus paraugus un identificējuši sēni, kas izraisa šos plankumus. Zinot plankumu izraisītāju, ir vieglāk cīnīties ar slimību un ar tās pazīmēm,” atzina Zagorska.
Otrs lielais pētījumu virziens Filipovičam saistīts ar rūsu, kas var izraisīt lielus zudumus kviešu ražai: “Rūsa arī ir sēne, ka aug uz graudaugiem, pārsvarā uz kviešiem. Viņa veido tādu kā dzeltenu apsarmojumu vai kaut ko līdzīgu tam, tādus mazus izaugumus, ko var redzēt ar aci. Viņa samazina būtiski ražu.
Tā ir globālāka problēma, kas šobrīd ir aktuāla Ķīnā, ASV, lielā daļā pasaules. Tas varētu radīt nopietnus ražas zudumus.
Teiksim, Pakistānā ir līdz pat 80 vai 100% zudumi. Principā var norakstīt to lauku, nekas tur nesanāks.”
Lai gan mūsu klimats nav īsti piemērots rūsas izplatībai, 2017. gadā tā negaidīti parādījusies arī Latvijā.
“Tas ir līdzīgi kā ar Covid-19. Ir kaut kādi jauni paveidi un tamlīdzīgi. Te ir neliela analoģija. Rūsa mainās, un šķirnes, ko mēs audzējam, var būt uzņēmīgas pret jauno genotipu un slimība pēkšņi var palielināties,” skaidroja Filipovičs.
Latvijā rūsas radītie ražas zudumi ne tuvu nav bijuši tik lieli kā Pakistānā. Pēc viena gada uzliesmojuma pie mums šī slimība tikpat pēkšņi ievērojami noplakusi.
“Zināšanas paliek. Mēs zinām, kādas sugas ir Latvijā, un zinām, kā ar tām cīnīties. Mēs joprojām vērojam tendences, vai ik pa gadu situācija pamainās un vai nemutē,” norādīja Augu aizsardzības zinātniskā institūta direktore.
Tāpēc arī šādi pētījumi ir nepieciešami, lai uzliesmojuma gadījumā lauksaimniekiem būtu lielākas iespējas un gatavība ar to cīnīties.
