Rīta Panorāma

Jeruzalemi klāj prāva sniega kārta

Rīta Panorāma

Polijā Covid-19 dēļ skolās attālinātas mācības

Sojas pupiņas kļūst izdevīgi audzēt Latvijā

Latvijā kļūst izdevīgi audzēt sojas pupiņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Mainoties klimata apstākļiem, Latvijas zinātnieki pēc pētījumiem trīs gadu garumā nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā var nopietni domāt par sojas audzēšanu komerciālās platībās. Šis pētījums ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. 

"Ierosinājums šīm pētījumam nāca no ražotājiem. Tas saistīts ar tām vajadzībām, kas ir cūkkopības nozarē – ar proteīna nodrošināšanu, ar vietējo izejvielu nodrošināšanas iespējām," stāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Sanita Zute.

Pasaulē populārākais proteīna avots ir nevis zirņi vai mums ierastās pupas, bet gan tieši sojas pupiņas. Iesaistoties dažādu jomu ekspertiem, analizēts, vai Latvijā ir iespējams audzēt soju.

"Mainoties klimata apstākļiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka Baltijas reģionā mēs varam jau nopietni domāt par to, ka soja varētu kļūt ne tikai par dārziņu kultūru, bet arī par komerciālās platībās audzējamu kultūraugu," atzina pētniece.

Galvenās raizes bijušas par to, vai Latvijā audzētajai sojai nebūs zemāks proteīna saturs, salīdzinot ar to, kas izaudzēta siltākās zemēs.

"Projektā mēs testējām šķirnes ar visīsāko nogatavināšanās laiku. Tikai agrās šķirnes. Secinājumi bija tādi, ka Latvijā audzētai sojai proteīna saturs ir tieši tikpat augsts kā Brazīlijā vai citur audzētai sojai," norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Vita Šterna.

Atšķirība bijusi ražas lielumā, kas, protams, Latvijā bijusi zemāka. Tālāk ticis analizēts, vai arī pie zemākas ražas ir ekonomiski ieguvumi no sojas audzēšanas.

"Secinājums ir tāds, ka Latvijā audzēta soja ir ekonomiski konkurētspējīga, augstvērtīga lopbarības izejviela pie nosacījuma, ka to pārstrādā uz vietas un izmanto cūku barošanai Latvijā,"

skaidroja "Edo consult" agronoms Alberts Auziņš.

"Tā ir gan ekonomiskā neatkarība, gan ekonomiskais izdevīgums; ja mums kaut kas nav jāimportē un ja mēs varam eksportēt gala produktu, tad tas, protams, ir pienesums Latvijas tautsaimniecībai," sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Pētnieki redz, ka ieguvumi no sojas audzēšanas varētu būt arī citām nozarēm.

"Mēs redzam, ka šeit varētu parādīties ne tikai lopkopības sektors, ar kuru mēs šajā projektā strādājām. Šeit noteikti var iesaistīties arī pārtikas sektors, viss, kas ir saistīts ar vegānu pārtiku. Pašā vienkāršākajā veidā, kas ir tikai sojas pupiņas, ir jau iniciatori, kas jau piedāvā, un eko veikaliņos mēs varam nopirkt Latvijā audzētas sojas pupiņas," teica Zute.

Ja savulaik šķita, ka sojas audzēšana iespējama tikai dienvidu zemēs, tad Latvijas zinātnieki ir pierādījuši, ka klimata pārmaiņu rezultātā kvalitatīvas sojas pupiņas var izaudzēt arī mūsu platuma grādos un sasniegt no tā arī ekonomiskus ieguvumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti