Daudzās ķīmijas nozarēs tiek izmantoti organiskie savienojumi. Tie nepieciešami, gan lai ražotu, piemēram, medikamentus, gan mēslošanas līdzekļus, gan dažādu mums visapkārt pieejamo materiālu izveidē.
“Lai šīs vielas iegūtu, ir jāizmanto dažādas metodes. Mēs nodarbojamies ar šo metožu izstrādi,” skaidroja Grigorjeva.
Viņa pie jaunām metodēm organisko savienojumu iegūšanai, kas būtu ātrākas, lētākas un videi draudzīgākas, strādā jau kopš 2016. gada. Četru gadu laikā panākti ievērojami rezultāti.
“Parasti šāda tipa reakcijās tiek lietoti dārgmetālu katalizatori. Parasti pallādijs, rutēnijs, rodijs. Šie metāli ir ļoti dārgi, jo dabā tie ir maz izplatīti. Pirkšanas izmaksas ir ļoti dārgas. Mūsu metodē dārgmetālu katalizatori tiek aizvietoti ar kobaltu. Kobalts ir dabā izplatīts metāls. Tam ir krietni zemāka toksicitāte. Tas ir plašāk pieejams dažādās sāļu formās,” skaidroja zinātniece.
Lienei kopā ar kolēģiem izdevies izstrādāt jaunas ķīmisko vielu sintēzes metodes. Šādā veidā var iegūt gan jau esošus, pasaulē labi zināmus savienojums, gan jaunas savienojumu klases, kas iepriekš nav pētītas.
“Pieņemsim, ka mums ir savienojumi, kas ārstē galvassāpes. Līdz šim mēs to ieguvām desmit stadijās un tas aizņēma divas nedēļas. Ja pielietojam mūsu metodi, tad mēs to varam iegūt trīs dienās un izmaksas ir 10 reizes lētākas,” stāstīja Liene Grigorjeva.
Lienes sasniegums zinātnē ir mums visiem ar aci neredzams. Tomēr, visticamāk, nākotnē viņas izstrādātās metodes pielietos rūpniecībā visā pasaulē. Piemēram, medikamentus šādā veidā varēs saražot lētāk, ātrāk un videi krietni draudzīgākā veidā.
