Rīta Panorāma

Grupa "Remix" laiž klajā skaņuplates "...pie Laika" CD versiju

Rīta Panorāma

Testē 5G tehnoloģiju izmantošanu medicīnā

Cīņā ar Covid-19 izstrādā jaunus antibakteriālus pārklājumus

Latvijā izstrādā jaunus noturīgus antibakteriālus pārklājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Andris Šutka ir viens no jaunajiem Latvijas zinātniekiem. Pēdējos gados Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) viņš pievērsies pētījumiem, kas saistīti ar ūdens attīrīšanu ar aktīvu dzelzs un kalcija savienojumu. Covid-19 pandēmija viņam likusi saprast, ka šo savienojumu varētu izmantot arī kā antibakteriālu pārklājumu durvju rokturiem vai, piemēram, galda virsmām. Tas būtu lēti, un pārklājumu vajadzētu mainīt tikai vienu reizi gadā. 

“Ķīmija skolā padevās. Tiku galā ar to priekšmetu bez īpašas piepūles,” stāsta Šutka, kurš pēc vidusskolas pabeigšanas nonāca RTU. Tur viņš sāka pētīt ūdens attīrīšanas iespējas, nonākot līdz aktīva dzelzs un kalcija savienojumam, kam ir ļoti labas antibakteriālas īpašības.

Covid-19 pandēmija likusi saprast, ka šo pašu savienojumu varētu izmantot arī kā antibakteriālu pārklājumu durvju rokturiem vai, piemēram, galda virsmām.

“Covid-19 projekta ietvaros mums ir uzdevums šos materiālus iegūt pārklājuma veidā. Ja tas izdosies, tas palīdzēs ierobežot Covid-19 izplatību. Nebija gaidīts, ka tas būs tik aktīvs savienojums, kad mēs to pētījām notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām. Tam savienojumam aktivitāte ir augsta un,

ja mums izdosies to virsmās iestrādāt, tad mums būs acīmredzamas priekšrocības pār visiem esošajiem materiāliem, kādi tika izmantoti līdz šim,” atklāja Šutka.

Princips, kā strādā aktīvais dzelzs un kalcija savienojumus, un tas, kādā veidā tas spēj tikt galā ar baktērijām, ir samērā vienkāršs. “Tās daļiņas ir ļoti mazas un ar asu formu. Tā kā plāksnītes. Pārklājums, nonākot saskarsmē ar mikroorganismiem, sagrauj viņu ārējo apvalku, un līdz ar to mikroorganisms nespēj vairs dzīvot,” skaidroja RTU pētnieks.

Procesa laikā arī izdalās oksidējošas vielas, kas vēl vairāk grauj baktēriju membrānu.

Pašlaik Andris Šutka pēta to, vai šo aktīvo savienojumu ir iespējams iestrādāt, piemēram, līmlentē, kuru pēc tam varētu uzlīmēt uz roktura vai galda. Mērķis ir panākt to, lai šādas līmlentes būtu jāmaina tikai vienu reizi gadā, jo aktīvais savienojums visu laiku darbotos un spētu tikt galā ar vīrusu un baktērijām.

“Tad būtu virsma apstrādāta ar šo pārklājumu, respektīvi, aplīmēta ar līmlenti, uz kuras virsmas iestrādāts antibakteriālais savienojums, un tad tieši tādā veidā izmantot. Tad uz virsmām nekam nevajadzētu veidoties, nevajadzētu pat dezinficēt. Mēģinām izstrādāt pārklājumus tādus, lai tos var mazgāt, tie tādā ziņā ir izturīgi,” pastāstīja Šutka.

Pētījumus plāno pabeigt līdz šā gada beigām. Ja viss izdosies, tad šis būs lēts, viegli pagatavojams un videi draudzīgs antibakteriāls materiāls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti