Dienas ziņas

Abgunstes muižas kaķi meklē savus māksliniekus

Dienas ziņas

Baltkrievija prasīs Latvijai izdot opozicionāru V. Cepkalo

Kiberdrošības draudi ik uz soļa

Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā pieaudzis interneta krāpnieku upuru skaits

Vairāk nekā 170 valstīs otrdien norisinājās kampaņa par drošāku internetu. Šī gada Latvijas tēma – “Drošāks internets sākas ar tevi”. Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki tīmeklī pavada vairāk laika un aptuveni uz pusi biežāk vaicā pēc palīdzības, saskaroties ar krāpniekiem internetā. 

Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki tīmeklī pavada arvien vairāk laika. Latvijas Drošāka interneta centrs norāda, ka pašlaik saņem par pusi vairāk saucienu pēc palīdzības, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas. 

“Pieaug to gadījumu skaits, kad cilvēki kļuvuši par krāpšanas upuriem, konti uzlauzti, identitāte nozagta, nauda pazudusi, noticējuši kādam,” nordīja centra “Drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska.

Krāpnieki esot radoši, shēmas atkārtojas reti. Tomēr iecienīts ierocis esot telefona zvans. 

“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops skaidroja: “Principā viņi [krāpšanas mēģinājumi] notiek tā viļņveidīgi. (..) Cilvēkus mēģina vienkārši sabiedēt. Krāpnieki atsūta kaut kāda veida aicinājumu, sakot, ka “tūliņ, tūliņ visa nauda pazudīs.” Lai cilvēks nedomātu un pieņemtu šo lēmumu. (..) Banka tā nedara, banka nezvana un nesaka “dari kaut ko tāpēc, ka es esmu piezvanījis”.”

Nesen parādījies jauns veids, kā izkrāpt datus. Sludinājumu vietnēs, kā “www.ss.com”, ar pārdevējiem sazinās krāpnieks, it kā vēloties iegādāties sludinājumā piedāvāto. Vēlāk gan lūdz atsūtīt bankas kartes datus, lai it kā varētu pārskaitīt naudu.

“Kredītkartes dati, lai saņemtu naudu, īsti nav nepieciešami. Un šādu pakalpojumu minētie kurjeri nesniedz,” atzīmēja Informāciju tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” speciālists Gints Mālkalnietis.

Tikmēr Katkovska atklāja: “Kāds uztaisījis ļoti līdzīgu vietni, piemēram, kādai no bankām, un tad šādi izvilina. Vai kurjera pārvadātāja vārdā, vai pasta vārdā. Nu, dažādu organizāciju vārdā aicina uzspiest uz saitēm. (..) Tajā brīdī, kad uzspiež kaut kur, viņa informācija notiek ļaunprātīgo cilvēku rīcībā. Tāpēc, pirms mēs uzspiežam, pārliecināmies, vai tādā brīdī notiek tāda akcija, visdrīzāk jau, ka ne.”

Drošāka interneta diena Latvijā notiek 16. gadu. Šī gada tēma aicina pievērst uzmanību sev, pašam pārliecināties par paroļu drošumu un to, kam atklāt savus datus. 

“Vispirms katram pašam ir jāzina, kas ir tie galvenie riski, kā sevi pasargāt. Piemēram, sociālajos tīklos un e-pastos, pārskatīt, uzlikt drošības privātuma iestatījumus, tas ir numur viens,” skaidroja centra “Drossinternets.lv” vadītāja.

Tāpat Krops atgādināja: “Lūdzu pievērsiet uzmanību, atcerieties, tas ir tā pat kā dzīvokļa atslēgas. Ja jūs iedodat zaglim rokās dzīvokļa atslēgas, nekas viņu neattur ieiet šajā dzīvoklī.”

Drošāka interneta dienā sākta viktorīna par drošību tīmeklī. Tā norisināsies līdz 28. februārim. Savas zināšanas pārbaudīt var   jebkurš – aizpildot testa jautājumus. Saiti uz viktorīnu var meklēt “drošsinternets.lv”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt