Izziņas impulss

Ķermeņa šūnu audzēšana

Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 2.sērija

Latvijā cilvēka šūnas var printēt un audzēt. Kāds ir šis sarežģītais process?

Latvijā zinātnieki strādā, lai printētu un audzētu šūnas. Zinātnes un medicīnas attīstība notiek palēnām, bet nepārprotami.

ĪSUMĀ:

  • Šūnas audzē, tās īpaši barojot
  • Bioprinteris nākotnē varēs izdrukāt jebkuru šūnu
  • Zinātnieki pēta cilvēka sejas izteiksmes
  • Ārstiem noder izprintēti orgānu atveidojumi

Šūnu audzētāji mēģina imitēt vidi, ko šūnas saņem organismā. Katrai no tām ir sava barotne.

“Ja audzējam nieru šūnas, tad īpaša nieru šūnu barotne, ja audzējam dermas šūnas, tad īpaša dermas šūnu barotne. Šūnām ir receptes, kas daudzu gadu garumā izpētītas,” klāsta pētniece, Latvijas Universitāte Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa.

Viņa saka, ka cilvēkam, kurš strādā ar šūnām ir jābūt empātijai: “Ir jāsaprot, kā šūna tajā trauciņā jūtas. Šūnu vajag mīlēt, jo strādā ar dzīvu būtni.”

Citi zinātnieki savukārt nodarbojas ar šūnu izdrukāšanu. Tam nepieciešams bioprinteris, īpaši sagatavotais biomateriāls un drukāšanai paredzētie materiāli.

Šūnu printēšana

Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons stāsta, ka procesā tiek izmantoti ķirurģijas diegi, sieti, kas jau tiek izmantoti medicīnā, tādēļ ir saderīgi.

Pēc Jakobsona teiktā, tehnoloģija neparedz gatavu audu izprintēšanu.  Šūnām vēl jānogatavojas un jāaug. Bioprinterim arī jāsakārto šūnas pareizā kompozīcijā. 

“Mūsu sapnis ir, ka nākotnē būs blakus plauktiņš, no kura paņem vajadzīgo šūnu un izprintē. [..].

Nākotnē iecere no magnētiskās rezonanses datiem savākt visu informāciju, piemēram, par traumētu starpskriemeļu disku un pārnest to uz citu programmu, pārveidojot to, kā tam jāizskatās un šis var to atkārtot,”

Šī pasaulē ir jauna tehnoloģija, un Latvijā esam tās celmlauži. Līdz starpskriemeļu diskam, ko implantēt cilvēkā gan vēl jāpagaida.

Atpazīt īstu smaidu

Latvijas zinātnieki arī izstrādājuši tehnoloģiju, lai atpazītu cilvēka emocijas, piemēram, atpazītu īstu smaidu. 

"Anatomy next" dibinātājs Uldis Zariņš stāsta, ka nepatiesā smaidā "strādā tikai vaiga muskulis, bet patiesajā - nedaudz arī acs muskulis".

Tas izpētīts vairākos posmos, veicot skenēšanu, fotografējot ar 16 kamerām cilvēku, kurš smaida, un to savietojot ar informāciju par audiem un kauliem. Informācija, tādējādi ir būvēta īstā cilvēka emocijā.

Orgāns, uz kura ārsts var kļūdīties

Tāpat nozīmīgs ir arī pašmāju mēģinājums drukāt orgānu atveidojumus, uz kuriem trenēties ārstiem. Lai tiktu pie sirds modeļa, nepieciešamas vairākas stundas un atbilstošs materiāls.

No šķidra ķīmiska savienojuma iespējams izdrukāt orgānam tuvu atveidojumu, ņemot vērā arī tausti, jo ārstiem ir svarīgi zināt, kā, piemēram, sirds muskulis reaģēs, tam pieskaroties.

Pētniece Riekstiņa kopā ar kolēģi Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas Institūta vadošo pētnieci Inesi Čakstiņu spriež, ka iepriekš šūnu pētniekiem bija daudz vienkāršāk - bija iespējams vienkārši izpētīt to, kāda šūna ir.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti