Jaunie zinātnieki - ģeoloģijas doktori - liek kopā lielo antenu, lai parādītu, kāds izskatās viņu galvenais darba instruments šovasar gaidāmajā ekspedīcijā Rasela ledājā. Tas ir ģeoradars, ko izstrādājusi Latvijas firma.
„Ļoti līdzīgi darbojas kā ehalots, kas cilvēkiem vairāk zināms. Mērām biezumu un vienīgā atšķirība, kas ir zem zemes, - mūsu gadījumā ledāja biezumu,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs, ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs.
LU pasniedzējs, ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters: „Protams, mēs neesam pirmie. Pasaulē tādi pētījumi notiek, izmantojot satelītus un lidmašīnas. Mēs specializēsimies uz detālu un augstas izsķirtspējas datu iegūšanu.” Lai tos iegūtu, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes piecu pētnieku grupa kājām nostaigās un izmērīs 20 kilometrus ledāja. Un īpaši pētīs ūdens noteces kanālus ledāju iekšpusē.
„Augšā kūst sniegs, un ūdens tiek līdz ledāju priekšai. Par kanālu apveidiem ir mīklaini priekšstati, kā tas varētu notikt, un mums ir iekārta, varam veikt ģeofizikālus mērījumus un skatīties, kā šie kanāli izplatās un veidojas. Ja mēs izmantojam ledājus kā indikatorus mūsu klimata izmaiņām, būtu jāzina, kā tas patiesībā darbojas, un smalki jāsaprot, kā šie procesi notiek,” uzskata Karušs.
Pasaules atlantā puiši rāda, kur tieši jūlija beigās un augusta sākumā pētnieku grupa Grenlandē darbosies.
„Grenlande ir tālu, un liekas, kāds mums tur ir sakars. Uz Grenlandes atrodas viens no diviem ledus vairogiem. Ja šis vairogs nokustu, pasaules okeāna līmenis celtos par 7 metriem. Tas ietekmētu visu pasauli. Tās ir globālas problēma, ko mēs risinām,” norāda Lamsters.
Lai pārbaudītu aprīkojuma iespējas, iepriekš bijušas divas ekspedīcijas Īslandes ledājos.
„Arī Latvijā pirms 20 tūkstošiem gadu bijis segledājs. Latvijā esmu pētījis reljefa formas, kas ir zem ledāja, un tādas pašas reljefa formas veidojas arī zem mūsdienu ledājiem Islandē,” skaidro Lamsters.
Kā atzīst jaunie zinātnieki, Latvijā lēnām atdzimst polārie pētījumi, kas aizsākas 20. gados, kad latviešu pētniekiem bija iespēja piedalīsies pirmajos pārlidojumos pāri arktiskajiem reģioniem.
Lamsters stāsta, ka „pētījumus esam uzsākuši paši, jo vēlamies paveikt, nopublicēt tā, lai zinātnieki no starptautiskajām aprindām būtu ieinteresēti ar mums sadarboties. Lai mums būtu ko viņiem piedāvāt.”
Pētnieki ir iecerējuši sākt arī sadarbību ar ukraiņu polārpētniekiem, kuriem ir bāzes stacija Antarktīdā.
