Šī gada 15. aprīlī publicētajā pētījumā vēstīts, ka zinātnieku komanda pērtiķa embrijos injicēja cilvēka cilmes šūnas un vēroja tos augam. Pētījumā novērots, ka cilvēka un mērkaķa šūnas dalās un saaug kopā, un 19 dienas pēc apaugļošanas bija izdzīvojuši vismaz 3 embriji.
Zinātnieki cer, ka reiz cilvēka-dzīvnieka hibrīdi – dēvēti par himerām – varētu kalpot zāļu testēšanai, kā arī tos varētu izmantot, lai audzētu cilvēka orgānus transplantēšanai.
Šī zinātnieku komanda jau iepriekš vēstījusi par tamlīdzīgiem eksperimentiem, piemēram, 2017. gadā izaudzējot cūkas un cilvēka hibrīdu.
Tomēr pērtiķa embrija un cilvēka šūnu apvienošana sašķēlusi biologu kopienu. Ne visi ir pārliecināti, ka eksperimenti, kuros iesaistīti cilvēka sugai tuvi primāti, ir pieļaujami. Atšķirībā, piemēram, no grauzējiem, ko ierasts izmantot šāda veida pētījumos, uz primātiem attiecas striktāki ar pētniecības ētiku saistīti noteikumi.
20 dienas pēc to attīstības sākuma visi embriji esot iznīcināti, norādīja pētījuma veicēji, tomēr šis pētījums esot "pavēris Pandoras lādi cilvēku-dzīvnieku himeras radīšanā", ziņu vietnei BBC sacīja Oksfordas Universitātes profesors Julians Savulesku.
