"Nodarbosimies ar zinātni, nevis karu!" ar šādu uzsaukumu vairāk nekā 6000 zinātnieku un zinātnes žurnālistu Krievijā publiskā vēstulē nosodījuši Krievijas agresiju Ukrainā.
Zinātnieki norādījuši, ka šis Krievijas solis ir negodīgs un bezjēdzīgs, lūdzot respektēt citas valsts suverenitāti un robežas, kā arī uzsverot, ka zinātne nav iespējama bez starptautiskās sadarbības ar ārvalstu kolēģiem, kas nebūs iespējama, Krievijai izolējoties no pārējās pasaules.
“Jebkura balss, kas šajos apstākļos tiek celta pret Putinu, sevišķi Krievijas iekšzemē, ir būtiska,” šo protestu vērtēja Daugulis, taču vienlaikus atzina, ka tie drīzāk ir atsevišķu zinātnieku centieni un viedokli izteikuši tie, kuri ir saistīti ar starptautisko vidi.
“Krievijas akadēmiskā pasaule un Krievijas zinātne ir pietiekami vertikāla, hierarhiska, un šajā gadījumā mēs varam runāt tiešām par 600 (Sākotnēji bija apkopota informācija par 600 parakstiem, vēlāk, turpinot apkopot parakstus, skaits tika aktualizēts uz vairāk nekā 6000 parakstu – red.) drīzāk disidentiem, nekā pašsaprotamību,” viņš norādīja.
Vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš uzsvēra, ka vēsturiski šāda zinātnieku individuāla pretošanās ir bijusi gana sekmīga.
“Kaut vai paskatoties to pašu Andreju Saharovu, kas ir vēl PSRS laikā Nobela miera prēmijas laureāts, atomfiziķis, kurš iestājās pret šo sistēmu, tika represēts,” viņš minēja piemēru.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Arī Daugulis piekrita, ka, atšķirībā no Rietumu pasaules, Krievijas zinātniekus Putina elite ilgstoši izmantojusi savā retorikā un kontrolējusi. Krievijas akadēmiskajā pasaulē pār godīgu un taisnīgu kontroli valda hierarhija, viņš sacīja.
“Tas prasa lielu spēku, lai novērstos un pārlauztu sevi tādās spēcīgās, iesakņotās, hierarhiskās struktūrās, tas prasa drosmi,” viņš atzina.
Vienlaikus Daugulis norādīja, ka izmērīt, kāda efektivitāte būs vai nebūs šādam vēstījumam, nav iespējams, turklāt zinātnieki mūsdienās vairs nav atpazīstamākās personības:
“Viņi var palīdzēt stimulēt drosmi līdzās skolotājiem, taksometru vadītājiem, armijas kareivjiem un tamlīdzīgi. Es neteiktu, ka šeit būtu kāda īpaša identitātes politikas sastāvdaļa, ka zinātnieki to darītu kaut kā citādi nekā citi.”
“Es domāju, ka šāds zinātnieku vēstījums drīzāk ir vēstījums starptautiskajai sabiedrībai, tā ir ziņa pasaulei, ka mēs šeit esam, mēs neesam Putins. Šāda pašidentifikācija šādos brīžos ir ļoti svarīga,” viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.