Krāpnieki internetā iet kopsolī ar laiku, bankas aicina būt uzmanīgiem un ziņot

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neuzķerties uz krāpnieku mēģinājumiem izvilināt banku klientu datus un arī ziņot bankai par aizdomīgiem gadījumiem, jo bankas var savlaicīgi brīdināt savus klientus tikai tad, kad zina, par ko jābrīdina.

Latvijas Komercbanku asociācijas un „Omnicom Media Group” aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus.

Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm.

Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace  Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka krāpnieki iet kopsolī ar laiku un izdomā aizvien jaunus veidus, kā izvilināt klientu datus, kas nozīmē arī naudas izvilināšanu. Tāpēc jābūt būt piesardzīgiem un uzmanīgiem, un arī būtu jāinformē bankas par aizdomīgiem gadījumiem.  

“Bet mēs varam brīdināt tikai tad, kad zinām, par ko brīdināt,” norādīja Melnace, aicinot par krāpnieku aktivitātēm ziņot bankām, pārsūtot e-pastu vai zvanot banku klientu centriem.

Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm – piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem – jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu vai finansiālos zaudējumus.

Arī interneta drošības eksperte, CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” atzina, ka krāpnieki kļūst viltīgāki un atjautīgāki, pēdējo dažu gadu laikā ir redzētas viltīgi noformētas krāpnieku vēstules, pielāgotas Latvijas tirgum un var uzķerties pat cilvēki, kas informēti par krāpšanas riskiem.

Uzbrukumu mēģinājumi var būt dažādi, piemēram, e-pastā saņemti viltus aicinājumi it kā no bankas atjaunot vai sinhronizēt pieejas, kur lietotāji aicināt ievadīt internetbankas un kodu kartes datus. Krāpniecības mēģinājumi var notikt arī nemanāmāk, piemēram, atverot e-pasta pielikumu no lietotājam nezināma sūtīja, dators var tikt inficēts ar vīrusu. Turklāt sūtītāja adreses mēdz būt ļoti kvalitatīvi viltotas. Tāpat izplatīts uzbrukumu mēģinājums ir viltus mājaslapas – tās vizuāli izskatās pēc īstas bankas mājaslapas vai internetveikala, bet patiesībā ir tikai vietne, kas saglabā lietotāja ierakstīto informāciju. Lai izvairītos no interneta drošības apdraudējumiem, ir jāizmanto pēc iespējas jaunākas datorprogrammu versijas, antivīruss un jābūt uzmanīgiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti