Kosmosa robots «Philae» sāk urbumus uz komētas «67P»

Pastāvot satraukumam par akumulatora jaudu, izpētes stacija "Philae" sākusi grunts urbumus uz komētas, lai iegūtu pirmos iežu paraugus. Vienlaikus tiek domāts par iespēju pagriezt saules paneļus, lai iegūtu enerģiju turpmākai laboratorijas darbībai, ziņo "BBC".

Lēmums pieņemts neskatoties uz vairākiem riskiem, jo laika vairs nav daudz. Zonde uz komētas piezemējusies ēnainā vietā, un bez Saules gaismas akumulatori varētu iztukšoties jau naktī uz sestdienu. Šī iemesla dēļ zinātnieki arī nav droši, vai zonde paspēs urbuma analīžu rezultātus nosūtīt atpakaļ uz Zemi. 

Piezemēšanās izvērtās ne tik gluda, kā plānots. Neizšāvās harpūnas, kurām veļasmašīnas izmēra zondi vajadzēja nostiprināt pie komētas virsmas. Debesu ķermeņa diametrs ir tikai četri kilometri, un līdz ar to mazs ir komētas gravitācijas spēks. No izpētes robota saņemtie dati liecina, ka pēc pirmās piezemēšanās zonde atlēca no komētas virmas, uzlidojot pat vairāku simtu metru augstumā. Pēc pāris stundām tā, atkal piezemējoties, atlēca vēlreiz un nostabilizējās uz komētas virsmas tikai trešajā reizē. 

Tā kā laboratorija "Philae" ir nosēdusies kilometru tālāk no paredzētās vietas un nokļuvusi klints ēnā, kurai nepietiekami piekļūst gaisma, tad ir apdraudēts stacijas darbības ilgums. Tiesa, pagaidām Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zinātniekiem misijas vadības centrā Vācijā nav izdevies izskaitļot, kur precīzi atrodas zonde. 

Lai arī ir saņemti pirmie attēli no komētas, zinātnieki uzskata, ka ir jāsper riskantāki soļi, pirms laboratorijai beidz darboties akumulatori. Sliktākās EKA prognozes vēsta, ka galvenā baterija, kas nepieciešama svarīgāko pētījumu veikšanai, varētu iztukšoties 24 stundu laikā un stacija varētu izdzīvot vien līdz sestdienai, 15.novembrim, paziņoja EKA. Pēc kosmosa zondes "Rosetta" atstāšanas modulim "Philae" sākotnējai enerģijai bija jāpietiek 60 darbības stundām, bet pēc tam tā jāgūst no Saules.

Urbšanas darbos iegūtos iežus plānots izpētīt laboratorijā, paralēli tiek izmantoti arī citi instrumenti, piemēram, termometrs komētas temperatūras mērīšanai. Saules gaisma zondes saules paneļus baterijas uzlādēšanai apspīd tikai pusotru stundu dienā, taču nepieciešamas ir sešas līdz septiņas stundas. 

Nesaņemot pietiekami gaismas, lai to atkal uzlādētu un pagarinātu misiju, zonde varētu pārstāt darboties jau naktī uz sestdienu. 

Tādēļ tika pieņemts lēmums sākt urbumus komētas virsmā, kamēr vēl ir pieejama enerģija. Urbumi nepieciešami, lai savāktu grunts paraugus un tos analizētu zondē esošajās iekārtās. Informācija par komētas sastāvu varētu ļaut gūt skaidrāku priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību. Tiek uzskatīs, ka komētas radās, veidojoties Saules sistēmai, un tiek salīdzinātas ar laika mašīnām, jo sastāv no pirmatnējiem putekļiem un ledus. 

Tomēr, ņemot vērā neskaidrību par akumulatoriem, nav drošības arī par to, vai pēc urbumu pabeigšanas zondei vēl pietiks enerģijas, lai analīžu rezultātus nosūtītu atpakaļ uz Zemi. 

Zināms, ka modulis "Philae" 12.novembrī pēc neveiklās nolaišanās atlecis no komētas virsmas un nokritis vairākus simtus metrus tālāk uz nelielās (aptuveni 4x4km) lielās komētas. Viena no trim "Philae" kājām nav saskarē ar "67P", liecina no zondes saņemtās fotogrāfijas. Tādējādi urbšanas darbos radītie rotācijas spēki varētu destabilizēt pašu "Philae" un to apgāzt. No otra puses, ir cerība, ka aptuveni 25 centimetrus garais urbis, izbīdoties no zondes, to nedaudz pārbīdīs tādā veidā, lai uz saules paneļiem spīdētu vairāk gaismas.

Lai vai kā beigsies uz komētas esošās izpētes zondes sāga, zinātnieki jau tagad misiju uzskata par vēsturisku panākumu, jo izpētes robotu izdevās nosēdināt, tas atsūtījis fotogrāfijas un arī citus, piemēram, temperatūras datus. Savukārt māteszonde "Rosetta", kas robotu atgādāja līdz komētai, turpinās riņķot orbītā ap komētu vēl vairākus mēnešus un iegūt informāciju par Saules sistēmu. Komēta Saules virzienā pārvietojas ar ātrumu 18 km/s.

Sociālajā tīklā "Twitter" pavīdējušas runas par misijas izmaksām, kas lēšāmas 1,4 miljardu eiro apmērā. Ja šo summu sadala uz 20 gadiem, tad vidējās izmaksas uz katru Eiropas iedzīvotāju veido aptuveni vienu eiro centu gadā, kā nodevu par jaunām zināšanām. Lai arī par šo summu varētu nopirkt četras "A380" lidmašīnas, daudzi uzskata, ka ieguldījumi zinātnē atmaksājas. To pierāda arī citi projekti, piemēram, internets un fiziķu projekts "Cern". Valstij ieguldot zinātnē, ekonomika var gūt pat 20% pieaugumu, ziņo "BBC".

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti