Panorāma

Indiešu ārsts: Līgo ir latviešu mantra

Panorāma

NATO kāpina reaģēšanas spējas

Kompaktdisks – revolucionārs norietā

Kompaktdiska radītājs: Toreiz mēs ne uz sekundi neiedomājāmies, kādu apvērsumu CD nesīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

32 gados jau vectētiņš - kompaktdisks! Taču pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados spīdīgie, plānie diski radīja revolūciju vairākās nozarēs. Revolūciju gan ar plusa, gan mīnusa zīmēm. Viens no šīs tehnoloģijas radītājiem – Kornelis Šouhamers-Imminks – šogad bija nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai nominācijā “Mūža ieguldījums”.

Smaidīgs, enerģijas pārpilns kungs drusku zem septiņdesmit gadiem. Tāds ir Kornelis Šouhamers-Imminks - cilvēks, kas dažkārt tiek dēvēts par kompaktdiska (CD) tēvu. „Nu, nezinu. Varbūt pat vectētiņš. [smejas] Man nepatīk šādi apzīmējumi,” viņš atzīst.

Kompaktdiska priekštecis bija „Philips” septiņdesmito gadu beigās izstrādātais analogais video disks. Līdzīgs platei, bet signāla nolasīšanā jau lietoja lāzeru.

„Un tad „Philips” audio nodaļas vadītājs teica: „Ok, jūs radījāt video disku, bet vai jūs varat radīt arī disku, kurā ir tikai skaņa? Jo es esmu no audio nodaļas, mani neinteresē video.” Mēs teicām: „Protams, varam. Bet kādēļ? Vienkārši izslēdz video, ja tev nepatīk.” Tobrīd uz šo jautājumu neskatījāmies nopietni,” stāsta Šouhamers-Imminks.

Taču darbs pie audio diska versijas tomēr sākās. Šouhamers-Imminks radīja kodu, kurš skaņu pārvērš digitālā signālā. „Ne reizi, ne uz sekundi neiedomājos, kādu apvērsumu tas radīs! Mēs vienkārši dzērām kafiju, runājām par futbola mačiem un darījām savu darbu. Pat iedomāties nespējām, ka, sākot no 1982.gada,  līdz mūsdienām tiks pārdoti 500 miljardi sudraboto disku. Tas ir milzīgs cipars! Tas ir neticami.”

Pirmais uz diska uzrakstītais skaņdarbs bija Riharda Štrausa “Alpu Simfonija”. Taču patieso izrāvienu kompaktdiskiem nodrošināja tieši popmūzika. Pirmais popgrupas CD albums bija ABBA's „The Visitors”.

Tā laika mūziķi intervijās priecājās, ka beidzot viņu mūziku varēs dzirdēt bez vinila plates radītajām blakus skaņām un sprakšķiem. „To [disku] bija daudz grūtāk sabojāt, lai tas nebūtu atskaņojams, nekā parasto vinila plati. Kaut gan, protams, ja mēs vēlamies mērķtiecīgi sabojāt, tā nav problēma. Un, kas ir būtiski, tad tas neatkarīgi no atskaņošanas reižu skaita, ja virsma nav saskrāpēta, atskaņo vienādā kvalitātē visu laiku,” norāda Rīgas Tehniskās universitātes Skaitļošanas centra datortīklu administrators Dagnis Zemturis.

Mūzikas kritiķis Klāss Vāvere stāsta, ka CD radīšana bija būtisks apvērsums: „Arī es to uztvēru kā diezgan būtisku apvērsumu visā šajā mūzikas baudīšanas procesā, mūzikas iepazīšanas procesā. Uz īsu brīdi visa tā lieta ieguva kaut kādu jaunu svaigumu. Pēkšņi likās, ka šausmīgi daudz jaunu iespēju parādās, ka mēs esam pietuvojušies kaut kādai agrāk neaizsniedzamai skaņas kvalitātei.”

Pirmais mūzikas albums ar vairāk nekā miljonu pārdoto kopiju bija Dire Straits “Brothers in Arms”.

Kompaktdisku ēras pirmie padsmit gadi bija mūzikas industrijas visu laiku augstākais punkts.

„No otras puses, mēs zinām, ka kompaktdisks kaut kādā mērā arī sagatavoja mūzikas industrijas mūsdienu krīzi, mūzikas digitalizācijas procesu, kas noveda ātri vien – šā gadsimta sākumā – pie mp3 formāta parādīšanās, pie failu apmaiņas programmām internetā,” norāda Vāvere.

Astoņdesmito gadu vidū kompaktdiski ielauzās ne vien mūzikas un filmu izplatīšanas biznesā, bet arī nesen radīto personālo datoru pasaulē. Sākotnēji vienā CD varēja ierakstīt 65 reizes vairāk nekā personālā datora atmiņā. Jau 1985.gadā radīja datorus, kas spēj nolasīt disku.

„Kopš tā laika kompaktdisks IT industrijā ir ieņēmis stabilu vietu tā iemesla dēļ, ka salīdzinoši šis ir lēts datu nesējs, kurā var salīdzinoši viegli rūpnieciskā veidā ierakstīt datus un viegli šos datus ir izplatīt. IT jomā tos ļoti bieži izmantoja kā programmatūras izplatīšanas līdzekli,” skaidro Zemturis.

Lai arī šobrīd diski nenoliedzami ir norietā, to tirgošana joprojām nes miljardos eiro lēšamu peļņu. Tā ir tehnoloģija, kas mainīja vairākas industrijas un bija pakāpiens jaunām inovācijām.

CD, DVD un Blue-Ray koda radīšana ir iemesls, kādēļ Šouhamers-Imminks šogad bija nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai par mūža ieguldījumu. Izgudrojums viņam atnesis arī mūzikas industrijā prestižo „Emmy” balvu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti