Zvaigžņu izpēte bijusi Anda Zariņa aizraušanās jau kopš skolas gadiem. Nu jau septiņus gadus astronomija hobija līmenī nomainīta pret astrofizikas studijām tālmācībā Centrāllankašīras Universitātē Lielbritānijā.
“Jebkuras komētas parādīšanās, sevišķi tādas, kuru var novērot no zemes, vienmēr ir bijis liels prieka brīdis ne tikai astronomiem, bet visiem tiem, kas mēdz pacelt skatu uz augšu un vērot debess objektus. Ko nozīmē, ka komēta būs vistuvāk Zemei? Tā nebūs spožāka, nekā tā bija iepriekšējos vakaros. Spožākā tā bija jūlija sākumā, kad tā bija vistuvāk saulei – 43 miljonu kilometru attālumā no Saules,” skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības biedrs Andis Zariņš.
Tomēr jāatzīst, ka ar neapbruņotu aci to debesīs nevarēs atrast. Tam nepieciešams sagatavoties un izmantot objektīvu.
“Vai nu binokli, vai tādu skatu meklētāju, tālskati. Varbūt pat derētu teātra vai operas binoklītis,” stāstīja Zariņš.
Tomēr vislabāk komētu var pamanīt ar fotoaparātu. Protams, pie nosacījuma, ka ir skaidras debesis, kas ir vislielākais izaicinājums Latvijas zvaigžņu pētniekiem.
To, kur ziemeļu, ziemeļrietumu pusē meklēt komētu, var noskaidrot internetā atrodamajās zvaigžņu kartēs.
Tomēr mākoņi nav vienīgie, kas traucē atrast komētu. Arī koki un augstas ēkas pilsētvidē var būt šķērslis salīdzinoši zemu pie horizonta esošajai “Neowise” komētai.
Labs orientieris ir Lielā Lāča zvaigznājs vai Lielie Greizie rati, zem kuriem meklēt komētu.
“Bet, ja jūs to neredzat, paņemiet fotoaparātu, nostādiet aptuvenā virzienā, nospiediet pogu un pēc tam paskatieties fotoaparāta kadros, jūs noteikti ieraudzīsit tādu viegli izplūdušu punktu ar nelielu asti,” ieteica Zariņš.
Kad komēta atrasta un gribas to apskatīt labāk, jāizmanto tālskatis vai cita palielināšanas ierīce. Bez komētas visu vasaru un līdz pat gada beigām debesu jumā varēs novērot arī vairākas Saules sistēmas planētas - Veneru, Marsu, Jupiteru, Saturnu.
Savukārt tradicionālā Perseīdu meteoru plūsma jeb "krītošās zvaigznes" maksimumu sasniegs 12. un 13. augustā.
