Valsts pētījumu programmas ietvaros vairākās vietās Baltijas jūrā izvēlēti pilotreģioni. Viens no šiem reģioniem ir Kolka, kur ir mīksta smilts grunts un kur mitinās gliemenes. Tur tad arī tiek pētīta bioloģiskā daudzveidība un svešo sugu ietekme uz grunts dzīvniekiem, stāsta Valsts pētījumu programma EVIDEnT otrā projekta vadītāja, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe: „Šobrīd tā galvenā svešā suga, uz ko mēs skatāmies, ir apaļais jūras grundulis. Savukārt mums Baltijas jūras gruntī, smiltīs dzīvo gliemene `Macoma balthica`, bet uz akmeņiem dzīvo mīdijas. Lūk, šīs divas gliemenes ir galvenā grunduļu barība. Mēs jau esam konstatējuši, ka teritorijās, kur šis grundulis ir ļoti daudz, mīdiju daudzums samazinās. Tas izraisa bažas, jo šīs mīdijas, kas ir uz akmeņiem, ir ļoti labas ūdens filtrētājas. Tās attīra no aļģēm, kas grimst uz grunts, ūdens tiek tīrīts, dzidrināts, jo tā ir viņu barība. Gliemenes ir nozīmīga barība arī jūras putniem.”
Pēdējo desmit gadu laikā pētnieki secinājuši, ka jūras grundulis, kas ir ienācējs Baltijas jūrā, apēdis lielas gliemeņu platības.
„Šobrīd mums nav skaidrs, kādas izmaiņas notiek, ja tiek apēstas ļoti lielas platības ar mīdījām. Vai nu nepietiek barības putniem, vai kaut kas mainās barības bāzē citiem organismiem,” bažīga ir vadošā pētniece
Agrā rītā Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki ar laivu dodas jūrā. Piecos dažādos dziļumos iepriekšējā vakarā salikti tīkli. Tie, kas paredzēti zinātnes nolūkiem, atšķiras no tiem, kādus izmanto zvejnieki - tas tāpēc, lai ar vienu tīklu varētu noķert dažādas zivju sugas. Tīklos vairāk zāļu nekā zivju: „Tīklus esam ielikuši līča pusē, kas nav īpaši laba vietā zivīm. Jūras pusē būtu daudz vairāk. Mums te ir trīs tīkli likti atkārtoti tajā pašā dziļumā. Redzam salakas, vīķes un citas zivis,” rāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskais asistenta Viktors Pērkons.
Kad zivju tīkli nogādāti krastā, zivis kļūst par izpētes objektiem ne tikai zinātniekiem, bet arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 1. kursa studentiem, kam Kolkā notiek prakse.
Bet par grunduļu izpēti Valsts pētījumu programmas ietvaros stāsta zinātniskā institūta „BIOR” Jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups: ”Tas notiek vienlaicīgi vairākos virzienos. Mēs veicam valsts pētījumu programmu. Pie reizes parādam arī studentiem, ko mēs darām un kāpēc darām. Tas galamērķis ir uzbūvēt ekosistēmas modeli, skatīties, ko viņš ēd, cik daudz ēd un cik ilgi pietiks ēdamais.”
Nākamā pētījuma vieta, visticamāk, būs Jūrkalne un Ovīši, bet pirms Kolkas zinātnieki jau pabijuši Jūrmalciemā. Izvēlētām vietām ir dažādas gruntis.
Valsts pētījumu programma „Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē EVIDEnT” turpināsies līdz pat 2017. gadam. Pirmie rezultāti gaidāmi nākamajā gadā. Vienlaikus Latvijā notiek arī citi nozīmīgi projekti, kas pēta viļņu ietekmi un citus būtiskus aspektus. Vadošā pētniece Solvita Strāķe uzsver, ka pašlaik tiek veikta Baltijas jūras telpiskā plānošana, kas ļaus gudrāk un saprātīgāk to pārvaldīt nākotnē.
