Kocēnu Sporta namā ievietota sporta monitoringa sistēma, kas ļauj treneriem iegūt vērtīgus datus par spēlētājiem. Sistēma Kocēnos pielāgota tieši florbolam. Katram spēlētājam ir speciāla veste, kurā iestiprināts sensors, ko sauc par tagu. Tas fiksē katru cilvēka kustību un svārstību. Sistēmu izveidojis uzņēmums “Echo Tech”.
Uzņēmuma pārstāvis Kaspars Urbāns skaidro: “Viņi paņem šo tagu un iet spēlēt. Viņam nav nekas īpaši jādara, arī trenerim nav nekas īpaši jādara. Pirmo reizi, kad sistēmā pievieno sportistu un tagu, viņus tā kā sapāro. Pēc tam viņi vienkārši iet skriet. Idejiski tā ir sportista sadzīve. Viņš paņem tagu un iet skriet.”
Kaspars Urbāns stāsta, ka sistēma balstās uz pozicionēšanu iekštelpās. Respektīvi, iekštelpās GPS nestrādā, tāpēc sporta zālē ir izvietotas antenas, kas uztver sensorus. No tā var izrēķināt sportista ātrumu, veikto distanci un laukumā pavadīto laiku. Sensori ļoti smalki mēra kustības un paātrinājumus.
Ņemot vērā sportista svaru, vecumu, dzimumu un augumu, var izrēķināt viņa iztērēto enerģiju, veicot kustības. Galā iegūst pārskatu par to, cik liela ir viņa atdeve treniņā.
“Otra lielā sadaļa ir video. Zāle ir aprīkota ar piecām kamerām. Šīs četras kameras filmē spēli. Un ir vēl viena kamera šeit, kas skatās uz tablo. Šis ir konkrēts spēles ieraksts, tā bija spēle ar Valmieras komandu. Lai trenerim nebūtu jāmarķē nekas, šeit automātiski tiek iemarķēti taimlainā periodi, gūtie vārti. Tas viss notiek automātiski. Tā galvenā doma ir tāda, ka treneris var bez jebkādas papildu darba veikšanas noskatīties gūtos vārtus no dažādiem rakursiem. Re, tikko guva vārtus, patīsim atpakaļ. Re, kur ir izspēle, un šeit ir vārti,” sistēmu demonstrē Kaspars Urbāns.
Ar iegūtajiem datiem iespējams izveidot siltuma karti, kas rāda, kura komanda spēlē dominējusi. Tāpat iespējams salīdzināt dažādus spēlētājus un vērot, kā konkrēti cilvēki savā starpā saspēlējas.
Sistēmai iespējams pievienot jebkādu komandu sporta veidu. Tā pieejama arī Liepājā un divās sporta zālēs Čehijā. Tomēr Kocēnos šobrīd ir vispilnvērtīgākais aprīkojums. Kaspars Urbāns stāsta, ka tik labi aprīkotas sporta zāles nav nekur Eiropā. Pie produkta uzņēmums sāka strādāt pirms trīs gadiem. Kocēnu sporta skolas treneris Ivars Jēkabsons stāsta, ka sistēma ļoti palīdz ikdienas darbā.
“Mēs bijām divus gadus kā izmēģinājuma trusīši. Viņi uz mums mēģināja, kamēr beidzot tas produkts ir tāds. Katru mēnesi ir kaut kas jauns. Pēc tiem diviem gadiem tu jau vairs nevari patrenēties, ja tev tās sistēmas nav. Un tad radās iespēja pieteikties projektam. Un tagad šī sistēma ir mūsu rīcībā, jau daudzkārt uzlabota, [salīdzinot] ar kādu mēs sākām. Daudz ko uzzinājām.
Pirms tam mēs skrējām, trenējāmies, visu darījām. Bet tagad mēs beidzot uzzinājām, cik vienā spēlē spēlētājs noskrien kilometrus,” atzīmē Ivars Jēkabsons.
Ja spēlētājiem viss ir kārtībā, spēle notiek trīs maiņās. Tad vidēji noskrien piecus kilometrus. Ja spēlē divās maiņās, tad septiņus līdz astoņus kilometrus. Tad treniņu procesā var sākt domāt, cik ilgi katram spēlētājam ir jātrenējas un cik daudz jānoskrien. Turklāt tagad treneris var izanalizēt spēli līdz pēdējam sīkumam. Viņš var marķēt svarīgās spēles detaļas videoierakstā. Un spēlētāji tos pēc tam var apskatīt. Monitoringa sistēma palīdz trenerim izprast nianses un uzlabot komandas rezultativitāti.
Ivars Jēkabsons uzsver: “Mums ir viss uz delnas redzams.
Tajā brīdī, kad spēlētājs uzvelk to vesti, viņš ar lielāku atdevi skrien gan treniņos, gan pašā spēlē.
Varbūt tagad jau ir pieraduši, bet pašā sākumā tā tiešām bija. Kāds varbūt grib ātrumu lielāku dabūt, kāds grib spēles laiku lielāku.”
Kopumā spēlētāji un treneri esot ļoti apmierināti.
Projekts izmaksāja 15 tūkstošus eiro, no kuriem 13 ar pusi tūkstoši ir Eiropas finansējums, bet pusotrs tūkstotis eiro – pašvaldības ieguldījums.
