Ko šogad vērosim Latvijas debesīs? Intervija ar Astronomijas biedrības vadītāju

Šogad Latvijas debesīs būs novērojamas ierastās meteoru plūsmas, gada otrajā pusē gaidāms daļējs Saules aptumsums un kādā decembra rītā varēs redzēt, kā Mēness aizklāj Marsu. Intervijā Latvijas Radio Latvijas astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš stāstīja par to, kādi astronomisko parādību datumi šogad jāiegaumē, kā attīstās astronomijas amatieru un profesionāļu kustība un cik kopumā sabiedrībai pieejama kosmosa izzināšana Latvijā.

Intervija ar Latvijas astronomijas biedrības vadītāju Māri Krastiņu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Kādi astronomiski notikumi gaidāmi šajā gadā – kādas spožas planētas, Saules un Mēness aptumsumus vai tā dēvētās krītošās zvaigznes varēs vērot, kurus datumus vērts iegaumēt?

Māris Krastiņš: Šis gads noteikti ir nozīmīgs, jo būs novērojams daļējs Saules aptumsums 25. oktobrī. Kaut arī aptumsumi nav pārāk reta parādība, jo ik gadu vidēji var novērot divus Saules un divus Mēness aptumsumus, tomēr tieši Latvijā tā nav parādība, kuru varam redzēt katru gadu. Šogad arī daļējais Saules aptumsums solās būt pietiekami nozīmīgs, jo vairāk nekā puse no Saules diska būs aizklāta. Protams, mums jācer uz labiem laika apstākļiem rudenī.

Bet, ja nepaveiksies ar Saules aptumsumu, tad ir arī citi interesanti notikumi. Un kā svarīgu var izcelt 8. decembra rītā gaidāmo notikumu, kad Marsu aizklās Mēness. Marss būs šajā brīdī ļoti spožs, tas atradīsies opozīcijā, tātad pretī Zemei, skatoties no Saules, uz vienas līnijas – Saule, Zeme un Marss. Un šādā brīdī, kad Marss, tā teikt, “apēd” Mēnesi, vienmēr ir interesanti paskatīties, kā tad tas notiek. Un arī šādas aizklāšanās tik spožiem objektiem Latvijā ir ļoti reti novērojama parādība.

Savukārt no tradicionālām lietām vienmēr ir interesanti paskatīties arī planētas. Šobrīd vakara redzamība beidzas Jupiteram un Saturnam un pēc tam sekos šo planētu rīta redzamība. No rītiem jau tagad īsi pirms saullēkta ir novērojama Venēra. Venēra ir ļoti spoža, bet šis gads gan nebūs ļoti labvēlīgs Venēras novērojumiem, jo tā visu laiku atradīsies visai zemu pie horizonta. Bet pārējās planētas – Jupiters, Saturns, Marss – būs ļoti labi novērojamas, pārsvarā gan tas būs, sākot no pavasara.

Krītošo zvaigžņu jautājumā vienmēr jāatceras par Perseīdām. Tā ir zināmākā meteoru plūsma augustā, un šis laiks vienmēr ir pateicīgs skaidro nakšu un silto laika apstākļu dēļ. Un decembrī atkal ir gaidāmas Geminīdas, kas ir viena no aktīvākajām meteoru plūsmām un redzama 13.,14. decembra naktī.

Vai ziemeļblāzmas arī būs saskatāmas?

Šobrīd mēs redzam, ka, salīdzinot ar prognozēto Saules aktivitāti, reālā jau ir izteiktāka par šīm prognozēm. Iepriekšējais Saules aktivitātes cikls bija visai pieticīgs, tāpēc tika plaši runāts par to, ka uz Zemes tādēļ pat varētu samazināties gaisa temperatūra, bet, protams, tie ir pārspīlējumi. Bet šajā ciklā jau pērn bija daži nozīmīgi uzliesmojumi, un arī Saules plankumu skaits ik dienu ir salīdzinoši lielāks nekā dažādas astronomu aprēķinātās prognozes. Un līdz ar Saules uzliesmojumiem, Saules lādētajām daļiņām nonākot līdz Zemei, mēs redzam šo brīnišķīgo parādību – ziemeļblāzmu. Mēs ceram, ka

šis gads varētu būt labvēlīgs ziemeļblāzmu novērošanai Latvijā, tieši pateicoties pieaugošajai Saules aktivitātei.

Vai šis gads ir ar notikumiem bagātāks nekā citi, un vai jūsu uzskaitītās astronomiskās parādības ikviens var vērot bez kādiem īpašiem palīglīdzekļiem?

Manis minētās parādības neprasa īpašu aprīkojumu. Izņēmums ir Saules aptumsums, kam gan ir nepieciešami speciāli filtri un nedrīkst izmantot tikai aptumšotus stikliņus, lai nesabojātu redzi. Citādi planētu un meteoru novērošana neprasa papildu aprīkojamu. Protams, ja ir mājās kaut vai neliels teleskops, tad būs labi aplūkojami arī Jupitera pavadoņi un Saturna gredzeni, un šīs detaļas var pamanīt pat ar pietiekami spēcīgu binokli.

Tā kā uz vispārējā fona, ka mums visiem ir iestājies jau digitālais nogurums no sēdēšanas “Zoom” vidē, tad, izejot ārā un paskatoties debesīs uz viegli pamanāmām lietām, tas var būt gan relaksējoši, gan arī ieinteresēt cilvēkus eksaktajā pasaulē.

Latvijas Astronomijas biedrība tātad apvieno profesionāļus un amatierus. Vai šī kustība Latvijā attīstās?

Kustība noteikti ir augoša, un tas noticis, arī pateicoties šai attālinātajai videi, jo virtuālajās sanāksmēs katru mēnesi pievienojas interesenti ne tikai Latvijā, bet arī no citām valstīm – Krievijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas u.c. Tā kā interese noteikti palielinās un arī ir iespējas operatīvāk dalīties ar novērojumiem virtuālajā vidē.

Protams, būtiski pievērst arī jauniešu interesi astronomijai. Bez šīm sanāksmēm Latvijas Astronomijas biedrība arī ilgstoši piedalījusies skolēnu astronomijas olimpiāžu rīkošanā. Un pagājušais gads bija zīmīgs ar to, ka

pirmo reizi kopš 90. gadiem arī Latvijas skolēni startēja starptautiskā skolēnu astronomijas olimpiādē.

Arī šogad ir plāns sagatavot skolēnus, lai jau mēs arvien vairāk ieietu apritē, kur mūsu kaimiņu valstis, īpaši Lietuva, jau startē regulāri un ar labiem panākumiem.

Kā jūs vērtējat savukārt to astronomijas izziņas pieejamību izglītībā – vai fizikas stundās vai citos priekšmetos skolās pietiekami apskata šo tēmu un dod iespēju arī praktiski tajā jauniešus ieinteresēt? Proti, vai katram skolēnam ir iespēja arī ielūkoties teleskopā?

Skolēnu interese ir saglabājusies, neskatoties uz to, ka teju jau 30 gadus astronomija nav kā atsevišķs priekšmets skolās. Tas ir noticis, pateicoties skolotāju interesei, un tieši dabas zinību un fizikas stundās skolēni saņem zināšanas par astronomijas pamata lietām. Un arī jauniešos mēs redzam šo interesi. Tehnika arī ir daudzās skolas, un tad, ja neesam mājsēdes režīmā, ir arī pietiekami daudz vietu, kur aizdoties paskatīties, kā izskatās teleskops un kādus praktiskos novērojumus ar to var veikt.

Mums ir amatieru observatorijas – Lielzeltiņu observatorija pie Balgales, Suntažu observatorija. Un es domāju, ka tad, ja mēs jau orientējamies zvaigznēs un protam apstrādāt datus, tad šobrīd varbūt pat ir zudis tas romantiskais moments, ka katram jābūt teleskopam, lai sevi uzskatītu par astronomu. Jo var pieslēgties kādam attālināti pieejamam teleskopam, kas ir visā pasaulē, un tiem var ērti pieslēgties. Ja interese var sākties ar vienkāršu zvaigznāju atpazīšanu, tad nākamais līmenis jau ir darbs ar astronomijas datiem, kas jau dod lielu ieguldījumu ne tikai paša cilvēka sevis izglītošanā, bet var palīdzēt fundamentāli attīstīt zinātni kopumā.

Biedrībā ir arī jauniešu klubs. Kādas aktivitātes tur notiek?

Latvijas Astronomijas biedrībai ir sena vēsture. Tā dibināta 1947. gada 18. novembrī, un arī Jauniešu astronomijas klubs veidots 80. gados, kad Ilgonis Vilks pulcināja skolu jaunatni uz vienkāršām astronomijas nodarbībām. Šobrīd to turpina Agnese Zalcmane, un kluba nodarbības norit divas reizes mēnesī. Mūsu moto ir, ka šīs nodarbības ir paredzētas cilvēkiem no 0 līdz 99 gadu vecumam. Cilvēki jebkurā vecumā vienmēr var paklausīties, to mēs darām, lai uzturētu šo interesi par debesīs notiekošo dzīvu.

Kāpēc ir vērts tajā iedziļināties?

Man bija fizikas skolotājs, kas 90. gadu sākumā mums teica skaistus vārdus par to, kāpēc mums ir jāmācās fizika. Atbilde ir ļoti vienkārša: tas jādara dvēseles izskaistināšanai. Tie vārdi man palikuši atmiņā, bet bez šīs vienkāršās praktiskās intereses ir jāņem vērā, ka tehnoloģijas, kuru attīstība saistīta ar astronomijas pētījumiem, ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Un mēs pat nezinām, cik daudzi ikdienas rīki mobilajā telefonā ir sākotnēji gatavoti astronomiskiem novērojumiem.

Vai Latvijā kopumā ir arī pieejami visi rīki zinātnes popularizēšanai. Ir dažādi muzeji un zinātnieku naktis, bet vai mums nepietrūkst tāda konkrēta zinātņu centra, kas ikvienam ir ikdienā atvērts, kā tas ir varbūt Tartu?

Varbūt šajā ziņa mēs nedaudz atpaliekam no kolēģiem kaimiņos. Un bez jūsu minētā Tartu centra  vēl ir arī Etnokosmoloģijas centrs Molētos, Lietuvā, kuru noteikti vajadzētu apmeklēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam un paskatīties, cik lielus līdzekļus lietuvieši ieguldījuši šāda centra modernās versijas izveidošanā. Bet mēs esam priecīgi, ka arī Latvijā ir šādas vīzijas, un šobrīd jau izstrādes stadijā ir projekts par kosmosa izziņas centra izveidi Cēsīs. Tā kā mēs ceram, ka varbūt ar šiem mērogā mazākiem centriem mēs pietuvosimies saviem kaimiņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt