Rīta Panorāma

Neapstiprina ziņas par Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas

Rīta Panorāma

Eiropā pamazām atceļ Covid ierobežojumus

Ķīmiķis ar lielo burtu. Einārs Loža

Klusi veic izcilu darbu, ko spēj retais. Ķīmiķis Einārs Loža

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ķīmiķis Einārs Loža vienmēr turējies ēnā, nekad nav nācis starmešu gaismā, bet savas zinātnieka karjeras laikā paveicis tik milzīgu darba apjomu, uz kādu tikai retais ir spējīgs, zinātnieku vērtēja viņa kolēģi.

Einārs Loža savu darba mūžu pavadījis Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija viņam piešķīrusi Gustava Vanaga balvu ķīmijā.

Loža mācījās Rīgas 49. vidusskolā, kur bija ķīmijas novirziens un iespēja piedalīties olimpiādēs. “Sapratu, ka olimpiādēs tīri labi varu tikt galā, un tā palēnām interese radās,” atcerējās Loža.

OSI direktors Osvalds Pugovičs stāstīja, ka savu ražīgāko darbību Loža veica deviņdesmito gadu beigās, kad Latvijas zinātnē valdīja diezgan liels sabrukums:

''Nebija ne finansējuma, ne instrumenti tādi, kādi tie ir tagad, nebija tādu iespēju iegūt starptautiskos grantus.”

Lai gan Loža deviņdesmito gadu sākumā ir stažējies ASV, viņš tomēr atgriezās Latvijā.  Kā stāsta viņa kolēģi,  pateicoties tādiem cilvēkiem kā Loža, izcila zinātne OSI ir saglabājusies, lai gan toreiz brīžiem darbs faktiski noticis tikai un vienīgi uz entuziasma pamata.

“Viņš ir devis ļoti lielu ieguldījumu jaunu zāļvielu izstrādē. Viņš bija galvenais no darba grupas, kura izstrādāja pretvēža preparātu “Belinostats”. Tas ir vienīgais pretvēža preparāts un vispār medicīnas preparāts, ko Latvijas zinātnieki ir izstrādājuši neatkarības gados un kurš ir reģistrēts plašā pasaulē – gan Amerikā, gan citur, gan Eiropā,” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

“Tā viela izturēja stingrākos toksicitātes kritērijus, un gala rezultāts ir tāds, ka viņa aizgāja jau līdz aptiekas plauktam, kas, protams, ir katra medicīnas ķīmiķa sapnis,” atzina Loža.

Tāpat Ložas darbam ir milzīga nozīme mildronāta attīstīšanā.

Kalviņš uzsvēra, ka Loža devis ļoti lielu ieguldījumu pētījumā, kas noveda pie jaunās mildronāta paaudzes molekulu radīšanas: “Tas ir līdzeklis, ar kuru varētu ārstēt sirds asinsvadu slimības, bet daudz efektīvāk nekā ar mildronātu.”

Ložas vadībā izstrādātas arī jaunas zāļu kandidātvielas, kas samazina infarkta zonas plašumu. Pēdējos gados viņš pievērsies jaunu antibiotiķu izstrādei.

“Pēdējais darbs mums bija ar Upsalas Universitāti, tas vēl tiek turpināts. Neko vairāk par to  nevaru teikt, jo patents atrodas formēšanas stadijā šajā brīdī,” sacīja ķīmiķis.

Loža ir pierādījis, ka Latvijas zinātnieki var paveikt ļoti daudz pat ierobežota finansējuma apstākļos. Kolēģi par viņu izsakās – ir sajūta, ka tas ir cilvēks, kurš zina visu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti