Pirmkārt, lielākoties pašvaldības šo iespēju izmantoja izdevīguma dēļ, jo 85% no auto iegādes izmaksām tika segti. Bet ir novadi, kas elektroauto iegādājās, to pamatojot ar rūpēm par vidi.
Latvijas Radio ir piekritis Salacgrīvas novada pašvaldības enerģētiķa Jāņa Auziņa aicinājumam - pirms runāt par auto, izbraukt nelielā testa braucienā. Pirmais, kas ir visneierastāk, ir pilnīgs klusums, to iedarbinot un braucot. Tātad, jādomā arī par gājējiem, jo viņi jau auto nedzird.
„Jāuzmanās ir no bērniem un riteņbraucējiem, īpaši ziemas periodā, jo tad cilvēkiem ir cepure, kapuce un tad šo auto nedzird nekā,” stāsta Auziņš.
Salacgrīvas novadā savu izvēli vispirms pamato ar videi draudzīgu saimniekošanu, uz kuru, kā stāsta pašvaldības izpilddirektors Kaspars Ķemers, iets jau daudzus gadus un elektromobilis ir loģisks tālākais solis. „Mēs esam Salacgrīvas novadu pozicionējuši kā Zaļo novadu. Mums ir vienīgajiem Latvijā pieņemta zaļā deklarācija,” saka Ķemers. „Un, ja tā paskatās vēsturiski, tad Salacgrīvas novadā ir bijuši pirmie vēja ģeneratori Latvijā. Pat saules enerģijas parks, kolektori ir uzstādīti uz skolas un bērnudārza, un šinī brīdī esam izmantojuši iespēju iegādāties elektromobili,” klāsta enerģētiķis.
Elektromobilis nav lēts un pašvaldībā lēš, bez iespējas to iegādāties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstītajā konkursā, pašvaldības maks vien to neļautu. Taču tagad jau plusā nāk arī ekonomija, salīdzinot ar degvielas izmaksām. „Ar šo auto ir ekonomiskāk braukt. Tas naudas patēriņš degvielas izmaksai uz 100 kilometriem ir stingri zemāks. Ziemā šis patēriņš ir lielāks, jo arī apkure ir uz elektrību, bet vasarā auto ir noteikti ekonomiskāks. Vidēji divi eiro uz simts kilometriem,” saka Ķemers.
Arī Valmierā, kura ir rūpnieciska pilsēta, vispirms domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uzsver to, ka auto gādāts, domājot par vidi. Tāds jau arī ir šī projekta mērķis, samazināt gāzu izmešus.
„Līdz šim bija daudz darīts energoefektivātes labā, siltinātas mājas, cīnījušies, lai būtu izmešu mazāk, esam mainījuši ielu apgaismojumu pilsētā un nākamais solis elektromobiļi, jo viņi ir gan videi draudzīgi, gan ekonomiski,” norāda Baiks.
Valmieras pašvaldība iegādājusies pat divus auto un viens no tiem kalpos sociālajam dienestam un bāriņtiesai. Kā vērtē šo dienestu vadītājas Sandra Kārkliņa un Ilze Polka, tad šī auto ikdiena vistiešāk būs valmieriešu labā. „Mūsu darbs saistās ar biežiem izbraukumiem pa pilsētu, apsekojot klientus, un līdz ar to uzskatām, ka šis auto būs vairāk piemērots, ekonomiskāks un videi draudzīgs,” stāsta Kārkliņa.
Par elektroauto darbības plusiem vai mīnusiem viedokļi jau dzirdēti arī citās pašvaldībās. Laukos, it sevišķi novados, kur ir lieli attālumi, kā mīnusu saredz to, ka ar vienu uzlādi jau tālu neaizbrauksi un, ko darīt, ja ziemas salā auto apstāsies meža vidū. Bet pilsētām to vērtē kā īsti piemērotu. Salacgrīvas novadā arī atzīst, elektromobiļiem kļūstot populārākiem, būs jādomā arī par publiski pieejamām uzlādes vietām.
Bet tagad elektromobiļiem priekšā pirmais nopietnākais pārbaudījums – Latvijas ziema.
