Makaku sugas pērtiķus sauc Žo Žo un Hua Hua. Tie ir pirmie primāti pasaules vēsturē, kas klonēti, izmantojot to pašu metodi, kuru pirms vairāk nekā 20 gadiem lika lietā, klonējot aitiņu Dolliju.
Zinātnieki atklāj, ka Žo Žo un Hua Hua piedzima pagājušā gada beigās. Viņi norāda, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, ņemot vērā pērtiķu līdzību ar cilvēkiem.
Līdz šim visi mēģinājumi klonēt primātus – to vidū pērtiķus un lemurus - nebija sekmīgi.
"Pērtiķu klonēšanas mērķis ir veikt eksperimentus, kas ļaus atklāt noderīgu informāciju, ārstējot cilvēku slimības. Ir arī citi modeļi – piemēram, eksperimenti ar pelēm. Šajā gadījumā radās grūtības, jo peles nav līdzīgas cilvēkiem," teica Ķīnas Zinātņu akadēmijas Neirozinātņu institūta direktors Pū Mamins.
"Mēs to esam gaidījuši ļoti ilgu laiku," sacīja Mičiganas Valsts universitātes zinātnieks Hosē Sibelli. "Vairāk nekā 20 gadus pēc aitiņas Dollijas klonēšanas cilvēki joprojām neaizdomājas par to, cik ļoti pētījumi uz dzīvniekiem ir palīdzējuši cilvēku veselībai, radot jaunas terapijas. Ir paveikts neticams darbs," atzīmēja Sibelli.
Ķīnas Zinātņu akadēmijas Neirozinātņu institūta zinātnieki, kuri veica klonēšanu, noraida baumas, ka šādi tiek plānota cilvēku klonēšana. Institūta vadītājs uzsver, ka šāda rīcība nebūtu ētiska.
Zinātnieki pauda, ka klonēšanas process ir ļoti neefektīvs. No vairāk nekā 100 apaugļotām olšūnām izdevās iegūt tikai divus mazuļus. Abi primāti tika iegūti procesā, kas tiek saukts par somatisko šūnu kodolsintēzi. Tās laikā zinātnieki izmantoja olšūnu, no kuras izņem DNS saturušo kodolu. Pēc tam kodols tiek transplantēts tukšā olšūnā, kas dažu dienu laikā sadalās. Vēlāk šī olšūna tiek ievietota pērtiķu mātītē, kas iznēsā embriju.
Zinātnieki cer, ka ar klonēto pērtiķu palīdzību izdosies panākt būtisku progresu ģenētisko slimību pētniecībā, kas ļautu gūt svarīgu ieskatu, piemēram, par Alcheimera un Parkinsona slimībām.
Tikmēr šis notikums, visticamāk, izraisīs jaunas diskusijas par to, cik ētiski ir klonēt dzīvniekus eksperimentāliem mērķiem.
