Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" eksperti brīdina, ka līdz ar noteikta viedokļa veidošanu tā sauktie troļļi komentāros sākuši publicēt arī saites uz interesantām ziņām, kas parasti sevī slēpj vīrusu vai kādu citu ļaunu programmatūru.
Šo darbību mērķis nav nauda, bet gan izlūkošana - ar mērķi maksimāli ilgi palikt nepamanītam un iegūt interesējošo informāciju. Aiz troļļiem stāvot Krievijas hakeru grupējums “Turla”, kas savukārt saistīts ar Krievijas specdienestiem.
Ja klikšķināsim uz šīm saitēm no mājas datora, nekas, visticamāk, nenotiks, bet, ja to darīsim no valsts iestādes vai uzņēmuma tīkla, varam ieinteresēt uzbrucējus, saka IT speciālisti.
Tāpēc darba datorus un telefonus nevajadzētu izmantot privātām vajadzībām un otrādi. Arī bērniem nevajadzētu rotaļāties ar vecāku telefonu vai datoru. Bērns var instalēt spēles, kas ļauj kibernoziedzniekiem tikt klāt datiem.
“Ideālā variantā būtu darba telefonu lietot darba vajadzībām. Bērniem ir kāds privātais telefons vai pašiem savs. Tas pats arī ar datoru. Datorā instalējot dažādas programmas vai izmantojot “torentus”, lai iegūtu filmas, mūziku, ir iespējams datoru ļoti vienkārši inficēt. Un, ja uz šī paša datora notiek kāda darba lietu kārtošana vai dokumentu apstrāde, tad var gadīties, ka šie dati noplūst,” atgādināja “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.
Līdz šim personu datus un naudu kiberzagļi izkrāpa ar pikšķerēšanas metodi – interneta lietotāju centās ievilināt viltus lapās un lūdzot ievadīt banku datus un kodu karšu datus. Taču pēdējos mēnešos vērojama jauna tendence. Ar e-pastu pielikumiem tiek izplatīti vīrusi, kuri spēj tikt klāt internetbankām.
“Ja mēs šo pielikumu atveram un ja dators ir ievainojams, tad dators jau ir inficēts ar ļoti bīstamu vīrusu, kas spēj pārtvert mūsu interneta banku transakcijas un tās modificēt. Mēs neko nenojaušam. Mēs skaitām desmit eiro mammai vai “Latvenergo”, bet patiesībā vīruss modificē šo transakciju un nosūta naudu uz pavisam citu kontu un pavisam citu summu,” iespējamos riskus skaidro Kaškina.
“Cert.lv” eksperti pamanījuši, ka pēdējā laikā uzlabojusies arī valoda un tematika e-pastiem, kuri piegādā kaitīgo programmatūru. Ir aizdomas, ka kibernoziedznieki piesaista vietējos iedzīvotājus, kuri par samaksu pārtulko tekstu.
Tikmer Indonēzijā aizturēti hakeri no Latvijas, Krievijas un Lībijas, kas izzaguši naudu no banku kontiem, ziņo Indonēzijas mediji. Šie kibernoziedznieki esot daļa no starptautiska sindikāta – sešas personas Indonēzijā ieradušās ar viltotām pasēm un identitātēm un apkrāpušas ārvalstniekus no savām izcelsmes zemēm. Noziegumi pastrādāti, izmantojot interneta banku kādā Austrumeiropas valstī.
