Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes atbilst vismaz pamata līmenim, kas mūsu valsti ierindo piektajā vietā no beigām Eiropas Savienībā.
Vāja digitālā pratība rada pamatīgus riskus uzķerties uz krāpnieku shēmām.
“Tā ir jauna vide, jauna pasaule. Daudzi cilvēki, kas ar kiberdrošības jautājumiem ikdienā tik daudz nesastopas, neaizdomājas par tādām lietām. Uz ielas varbūt viņi uz tādu pašu krāpšanu nebūtu iekrituši,” norādīja Konstantinovs.
Krāpnieki ātri pamana izdevības
Par problēmsituācijām iespējams ziņot Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapā. Saņemtie ziņojumi parāda, ka 95% gadījumu problēmas radušās cilvēku slinkuma, nezināšanas vai neuzmanības dēļ, atzina Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. “Nav iedziļinājušies, nav izlasījuši, nav pārbaudījuši informāciju. Šobrīd, pandēmijas laikā, krāpnieki kļuvuši īpaši ātri un izdomas bagāti, un veidi, kā tiek panākts, ka cilvēks kaut kur uzklikšķina, reizēm ir vienkārši apbrīnojami,” par interneta blēžu radošumu izteicās centra vadītāja.
Uzņēmuma “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola piebilda, ka krāpnieki visbiežāk izmanto aktuālos notikumus.
Jākļūst uzmanīgākiem
“Ir ne tikai jāpilnveido savas digitālās prasmes, bet jābūt arī ļoti, ļoti uzmanīgiem, izlasot līdz galam apstiprinājumus, kas parādās mobilajās ierīcēs, un protams, izvēloties lietotnes, kas apstiprinātas “Google Play” un “App Store”, kas nozīmē, ka izietas daudzas drošības pakāpes,” skaidroja Ahuna-Ozola.
Pagājušais gads veicinājis digitalizāciju gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, atzina “Bites” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja. Pieauga gan interese par digitālajiem rīkiem, gan mobilo datu lietojuma daudzums, kas skaidrojams ar pāreju uz attālinātām mācībām un darbu. “Skaidrs ir tas, ka iedzīvotāji bija spiesti savas prasmes diezgan ātri uzlabot. Īpaši mazāki bērni, lai varētu uzsākt mācības: sākot ar pašām primitīvākajām prasmēm, piemēram, pieslēgties video zvaniem, kur notiek mācības,” norādīja Una Ahuna-Ozola.
Daži ieteikumi drošākai interneta lietošanai
Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapā pieejami arī informatīvie materiāli par drošību digitālajā vidē, tostarp par to, kas ir personas identitātes zagšana, kā dati var tikt ļaunprātīgi izmantoti un kādi ir uzvedības noteikumi internetā.
- Droša parole. Lietojot sociālos tīklus, lietotnes, kā arī iepērkoties internetā, parole pasargā konta datus, tādēļ tai jābūt drošai, atjautīgai un sarežģītai. Par paroles pamatu vēlams izvēlēties personisku informāciju, kuru ir viegli atcerēties, bet kuru daudzi citi nezina, piemēram, mīļākās dziesmas/filmas/grāmatas nosaukumu, un iekļaut arī kādu skaitli, lielos vai mazos burtus, simbolus. Krāpnieki paroles visbiežāk izmanto, piemēram, lai piekļūtu bankas kontam un nozagtu naudu, personas kontaktiem izsūtītu krāpniecisku e-pastu vai piekļūtu bildēm, pēc tam pieprasot samaksu, lai tās nenonāktu internetā.
- Drošība sociālajos tīklos. Lietojot soctīklus, jāatceras, ka internetā ievietots saturs nav izdzēšams pavisam un uz visiem laikiem. Katra ievietotā ziņa un darbība ir publiska, un to vērtēs citi interneta lietotāji. Visus foto varēs nokopēt citas personas, lai izmantotu dažādiem mērķiem, piemēram, lai izveidotu viltus kontu un pazemotu kādu.
- Interneta atkarība un spēles. Pieaugušajiem būtu vērts pavērot, cik laika ikdienā mēs paši un bērni veltām laiku sērfošanai internetā. Interneta atkarības dēļ var būt ne tikai grūti atrauties no viedierīces vai datora, bet arī rasties bezmiegs, spriedzes galvassāpes, sausas acis un pat muskuļu darbības traucējumi. Līdztekus tam īpaši svarīgi sekot līdzi bērna darbībām tiešsaistes spēlēs, kurās var būt bērniem nepiemērots saturs vai uzglūnēt pedofili.
