Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Klimats kļūst arvien siltāks. Tomēr Latvijā nevarēs audzēt apelsīnus un olīvas

Kā labāk dzīvot

Silta vasara ir labākais laiks reimatoīdā artrīta radītā iekaisuma mazināšanai

Speciālisti neiesaka izmantot sociālo tīklu kontus autentifikācijai virtuālajā vidē

Kiberdrošības eksperti: Sociālo tīklu kontu autentifikācija ir nedroša

Laba parole sākas no vairāk kā četrpadsmit simboliem, un tie nevar būt tikai burti vai cipari, savukārt autentifikācijai neiesaka izmantot sociālos tīklus vai "Google", jo tas ir nedrošs risinājums, Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja speciālisti – "Smart-ID" izstrādātāja "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Divu līmeņu aizsardzība

Eiropas Savienība mudina iedzīvotājus autentifikācijai neizmantot sociālos tīklus vai "Google" autentifikatoru, jo to uzskata par nedrošu risinājumu.

„To ir viegli nozagt, pārņemt kontroli un izmantot pret ikvienu no mums. Tajā nav vismaz divu līmeņu aizsardzība, kas ir vēlama,” norādīja Meijere.

Gints Mālkalnietis atzina, ka jautājums ir par to, kur ejam un ko tur var nozagt, piemēram, "Facebook" gadījumā visbiežāk pārtver lietotāja sesiju viņa paša iekārtā un no cilvēka konta parādās ieraksti, ko viņš nav veicis. Tā ir realitāte."

"Vienkāršākais, uz ko sākumā cilvēki iekrīt, ir pikšķerēšana. Ar to globāli var cīnīties, kad izmanto divus faktorus, kas iespējami arī "Facebook" un "Google", kad pie lietotājvārda un paroles pieliek vēl īsziņu, ko atsūta uz telefonu, vai speciāli ģenerētu kodu, ko veido autentifikācijas aplikācijas," skaidroja Gints Mālkalnietis.

"Sliktākais, ka cilvēki nelieto šo otro faktoru un visbiežāk iztiek ar paroli, turklāt paroles bieži ir vienkāršas un tās lieto atkārtoti vairākos resursos. Pārceļo no "Facebook" uz darba e-pastu, pat uz bankas pakalpojumu. Tas ir sliktākais, jo cilvēki paši drošību būtiski pazemina," norādīja Mālkālnietis, piebilstot, ka parole kā vienīgais drošais elements, lai aizsargātu piekļuvi kaut kam, vairs nepastāv.

"Paroles lauž, paroles var piemeklēt, paroles var pārtvert. Vēlams, lai būtu otrs rīks, google vai cits. Tas nav svarīgi, galvenais, lai būtu neatkarīgs no paroles," uzskatīja Mālkalnietis.

„Zaļā gaisma krāpniekiem”

Uzplaukuma moments krāpniecībai ar veikaliem bija pagājušais gads, kad palielinājās pieprasījums pēc online veikaliem. "Krāpnieki veidoja neīstos veikalus, kur salika preces un padarīja visu pievilcīgu – ar mērķi nozagt maksājuma karšu datus un pēc tam tos izmantot savām vajadzībām.

"Viens no visbūtiskākajiem iemesliem, kāpēc mēs tik bieži kļūstam par šo krāpnieku upuriem, ir tas, ka gribam, lai tehnoloģijas mums ik brīdi, ik sekundi padara dzīvi vieglāku. Ja viss kļūs vieglāks un ērtāks, tas nevar kļūt drošāks," sacīja Meijere.

Kas jāņem vērā, iepērkoties internetveikalā?

Ir daži ieteikumi, kurus būtu vērts ņemt vērā. Pirmkārt, jāpaskatās cik sens ir internetveikals. Jo tas ir jaunāks, jo vairāk liecina par vēlmi veicināt sezonas izpārdošanas. Otrs ieteikums: portālā "Whois.com" pārbaudīt, kas ir domēna īpašnieks, – vai tā ir kāda aizdomīga privātpersona vai tas tiešām ir korekts, juridisks ražotājs vai veikala tīkls. Un kā trešais ieteikums ir pārliecināties, kāda portālā ir valodas tīrība un gramatika, kas bieži mēdz būt ļoti haotiska. 

Paroļu rīku drošība

Atbildot uz klausītāja jautājumu, cik droši ir paroļu rīki, Mālkalnietis skaidroja, ka rīks ir daudz drošāks veids, nekā mēģināt paroles izdomāt un atcerēties tās pašam, piebilstot, ka laba parole sākas no vairāk nekā četrpadsmit simboliem, un tie nevar būt tikai burti vai cipari.

Kā rīkoties, kad nozog telefonu?

Jāsāk ar to, ka nepieciešams telefonu laicīgi aizsargāt ar PIN kodu vai pirkstu nospiedumu, lai telefonā esošā informācija nebūtu viegli pieejama. "Ja jums nozog telefonu, tad viss, ko viņi iegūs, ir informācija, kuru viņi nespēs nolasīt. Ja tālrunim šī šifrēšana nav pieejama, jārēķinās, ka to varēs nolasīt atklāti. Ieteikums ir visu vajadzīgo informāciju pārbaudīt jau laicīgi," rekomendēja Mālkalnietis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt