Kaščejevs: Zinātnē ir vajadzīga uz konkursu balstīta nacionāla finansēšanas sistēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai Latvijā zinātnieki spētu sevi realizēt, ir vajadzīga uz konkurences principiem balstīta finansējuma sistēma, LTV raidījumā "Viens pret vienu" atzina Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

Latvijas zinātnei pašlaik trūkst ekonomiskās saiknes starp pētniecību un ražošanu. "Ja politiķi uz to skatās - “zinātnei jau nauda ir, lai viņi vispār klusē, mums ir citas budžeta prioritātes”, tad veidojas sistēma, kur lielākā sāpe ir jaunajiem zinātniekiem, kas izmisuši gaida uz ES struktūrfondiem. Mums ir principāli vajadzīga uz konkursu balstīta, dalīta finansējuma sistēma," atzina Kaščejevs.

Pašlaik zinātnei ir pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi, taču nav atvēlētas speciālās attīstības programmas no valsts budžeta, bet fondu nauda tūlīt izbeigsies.

Kā piemēru finansējuma sistēmai Kaščejevs minēja grantu konkursus, kuros zinātnieki varētu piedalīties, bet pašlaik zinātniekiem nav paredzamu finansējuma saņemšanas iespēju.

“Mums ir talantīgi zinātnieki, šķiet, Latvijā cilvēki nenovērtē, kāda mums ir bagātība,” atzina zinātnieks.

Kasčejevs salīdzināja, ka talantīgiem skolēniem ir izveidota izaugsmes sistēma – novada olimpiādes, valsts olimpiādes un arī došanās uz pasaules olimpiādēm, turpretim talantīgiem Latvijas zinātniekiem nav ko piedāvāt.

Iepriekš cilvēkiem bija skaidrs, ko viņi darīs tālāk – “ja es gribu strādāt par inženieri, zinu, uz kādu rūpnīcu tēmēju, kas jāzina, kur strādāšu, tā savulaik 50 fiziķi gāja strādāt uz [rūpnīcu] “Alfu”, sistēma strādāja, bet tagad vairāk jādomā un jāiet līdzi laikam”, klāstīja zinātnieks.

Viņš norādīja, ka jāmainās arī izglītības sistēmai, ka nepieciešams mainīt mācīšanās praksi, kurā jāiesaista gan skolēni, skolotāji, gan bērnu vecāki.

"Pieeja izglītības reformai, kas skars dabaszinības, nav izdomājums, pastāv iespēja pārņemt pasaules labāko praksi. Mēs visi gribam, lai ir jēgas sajūta. Skolotājiem ir jāsaprot, kā mainīt savu praksi," uzsvēra fiziķis.

Viņš arī vērtēja citas valsts pieredzi dabaszinību reformas īstenošanā, kas gan bijusi neveiksmīga. Puse no skolotājiem esot nolikusi malā jaunās metodes un liels skolotāju skaits pat domājuši, ka strādā pa jaunam, bet īstenībā turpinājuši strādāt pa vecam. “Ilūzija ir lielākais risks,” atzina Kaščejevs.

“Lielākais izaicinājums jebkādai sistēmai - lai mēs mācītos nevis atzīmes, bet zināšanu dēļ,” sacīja zinātnieks.

“Bet, ja mēs nedarīsim, paliksim pa vecam, un daži var teikt, ka “ārprāts, ārprāts, eksperimentē ar bērniem," - bet, ja mēs nedarām neko, mēs nekustam uz priekšu”, uzsvēra Kaščejevs.

"Latvijā ir zinātniskās institūcijas un attīstīta informācijas tehnoloģiju zinātne. Svarīgi, lai nauda ir gan zinātniekiem, gan  rūpniecībai, kas tiek mērķēta un pielietota. Izglītībā svarīgas fundamentālas zināšanas. Svarīgi, lai Latvijā spētu saražot zinātnes talantus, lai mūsu uzņēmēji vilktos uz augšu un spētu strādāt arvien labāk. Treškārt, zinātne ir mūsu nacionālā pašapziņa, kura ir jāpēta un jāsargā,” atzina zinātnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti