Viņš nesen ir atgriezies no Ķīnas Pasaules Ekonomikas foruma, kur saņēmis vienu no prestižākajiem apbalvojumiem zinātnē par darbu pie kvantu sūkņu teorijas, kas ar laiku izmainītu strāvas mērvienības apmēra definīciju, tātad arī to, kas rakstīts skolas mācību grāmatās.
Ienākot radio studijā, asociētais profesors norāda uz radio studijas līdzību ar laboratoriju. Uz jautājumiem zinātnieks atbild koši un atklāti.
Par savu nule kā iegūto apbalvojumu viņš saka, ka „tas ir svarīgs apliecinājums, ka Latvijas zinātne un turpinās”. Ikdienā, iespējams, šādu iespaidu par Latvijas zinātni nevar gūt. „Katrs panākums dod pārliecību par to, ko tu dari. Tie cilvēki, kurus esmu saticis, ir ar globālu perspektīvu un ir parādījuši jaunus attīstības virzienus,” iegūto balvu un Ķīnā satiktos cilvēkus vērtē Kaščejevs.
Viņš uzsver, ka zinātniekam ir nepieciešams būt aizrautīgam un zinātkāram, izvirzot sev jaunus mērķus. „Uz zinātni neiet, lai baigi daudz nopelnītu. Ja jūs gribat daudz nopelnīt, tad jums ir jāiet citur. Zinātne ir intelektuāls izaicinājums,” saka Kaščejevs, piebilstot, ka zinātnieki tomēr nedrīkst būt atrauti no pārējās pasaules. Zinātniekam ir jābūt atbildīgam par savu darbu, jāprot izskaidrot sabiedrībai tā jēgu un jābūt godīgam. „Viena lieta, ko iemācījos fizikā, ir intelektuāla pazemība,” atzīmē Kaščejevs.
Viņš arī norāda, ka pret zinātni nedrīkst izturēties kā pret biznesi, gaidot tikai ieņēmumus, pretējā gadījumā finansējumu atņemot. „Ļoti svarīgi, lai pret zinātni neizturēties, kā pret biznesu (..) Protams, tas nav aklais risks, tas ir aprēķināts risks,” saka Kaščejevs.
Zinātnieks gan arī atzīst, ka tagad Latvijas zinātnē nav viegli laiki. It sevišķi gados jauniem cilvēkiem. „Valstiskā līmenī ir svarīgi, lai cilvēki, kam ir spējas un aizrautība – lai viņi nepazustu un neatdurtos pret sienu. Šajā plaknē mēs šobrīd ejam cauri ļoti smagam posmam Latvijas zinātnē (..) Ir zinātnieki, kuri ir bez atalgojuma, bez darba. Tur nekādā gadījumā nevar skatīties tikai uz veiksmīgiem piemēriem un rādīt – re, re tas tur ir dabūjis Eiropas grantu,” norāda fiziķis.
Kritisks ir doktorantūras stipendiju apmērs. Vienubrīd bija „uzrāviens” – jauni cilvēki varēja vairāk nodarboties ar zinātni un nedomāt par ikdienas iztiku, jo stipendijas apmērs bija pietiekošs, tomēr šobrīd ir kļuvis grūtāk. „Ir tā, ka ietriecies sienā. It sevišķi ziemā, kad beidzās ļoti daudzi projekti un tad jauns cilvēks runā – vai mani tur paņems, kaut kādā skoliņā kaut ko nopelnīt, šur tur padarīt (..) Ir svarīgi – ja mēs dodam jaunam cilvēkam solījumus, tad mums šis solījums arī ir jāpilda,” norāda Kaščejevs.
Zinātnieks atzīst, ka šobrīd par viņu interese ir liela un mazāk laika ir atlicis ikdienas darbiem. Taču tik un tā lielākā daļa zinātnē paveikto darbu paliek tikai pašu zinātnieku zināšanai.
