Mistiskā pieredze ir paplašināts apziņas stāvoklis – mirkļi, kad realitāti uztveram citādāk nekā ierasti.
“Mistiskā pieredze ir transcendents jeb paplašināts apziņas stāvoklis, arī mainīts apziņas stāvoklis. Tie būtībā ir mirkļi cilvēka dzīvē, kad uztveram realitāti citādāk nekā ierasti, tas ir ārpus normas.
Tajā brīdī realitātes izjūta ir izmainīta un cilvēks piedzīvo pozitīvas emocijas, viņam šķiet, ka viņš ir sastapies ar kaut ko lielāku, diženāku, bieži to interpretē kā Dieva klātbūtni,” skaidroja Bitēna.
Pētniece norādīja, ka šīs pieredzes var būt dažādas intensitātes. “Pie mazāk intensīvām var minēt tās pieredzes, kas rodas dažādu apzinātības prakšu rezultātā. Mistiskā pieredze ir ļoti, ļoti spilgts apziņas stāvoklis, kas ir retāks nekā vājās intensitātes, un cilvēku būtībā emocionāli ļoti satricina, liek uzsākt transformatīvus procesus, un bieži cilvēki izvēlas to saukt par vienu no savas dzīves nozīmīgākajiem brīžiem,” viņa stāstīja.
Mistiskās pieredzes var būt gan spontāni piedzīvotas, gan sasniedzamas ar dažādu garīgo prakšu starpniecību, kas, kā norādīja pētniece, mūsdienās Latvijā kļūst arvien populārākas. Tās ir joga, meditācija, dažādi šamanistiskie rituāli, intensīvas elpošanas prakses un arī psihoaktīvo vielu lietošana.
Taču ne apreibināšanās, Bitēna uzsvēra: “Mēs runājam par stāvokļiem, kad cilvēks saglabā skaidru apziņu, un tas nav emocionāls pacēlums vai atbrīvojums, ko sagādā, piemēram, alkohols.”
Mistisko pieredzi sauc arī par apgaismības pieredzi, garīgu pieredzi, garīgo atmošanos.
Zinātnē šobrīd pastāv duāli uzskati, par ko šīs pieredzes vispār liecina, skaidroja pētniece.
Ilgu laiku zinātne ir noliegusi šādu pieredžu esamību, bet pēdējos 20 gados šī tēma kļūst arvien vairāk akceptēta, vairāk pētīta.
“Šobrīd faktiski notiek viedokļu dalīšanās. Mēs vairs nenoliedzam, ka šāda pieredze ir, bet ir divi dažādi uzskati. Vieni autori uzskata, ka šī ir patoloģijas pazīme, kas pamatā liecina par traucējumiem, saistītiem ar šizofrēniju,” Bitēna norādīja.
Savukārt otrs viedoklis šo pieredzi saista ar garīgo intelektu. “Zinātnē ir aktualizējies arī viedoklis, ka – nē, mēs nevaram pateikt to, ka tā ir tikai patoloģija, ik pa laikam kāds mēģina aktualizēt, ka no šīm pieredzēm var gūt milzīgus resursus, ka tās ir iekšēji transformējošas un ar pozitīvu iznākumu, ka tā ir garīga pieredze,” skaidroja pētniece.
RSU pētījumā apvienoti abi šie viedokļi. Bitēna norādīja: “Tas, ko mēs izdarījām, mēs salikām visu kopā. Mēs vieniem un tiem pašiem cilvēkiem izmērījām mistisko pieredzi, garīgo intelektu, šizotipiskas personības iezīmes un psihotisku traucējumu simptomus.”
Tad pētnieki analizēja, kā visi šie elementi ir savā starpā saistīti.
“Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka mistiskā pieredze vairāk ir saistīta ar garīgo intelektu, respektīvi, ka šīs saistības ir ciešākas.
Šizotipiskām personības iezīmēm ar kopējo rādītāju saistība nebija statistiski nozīmīga,” Bitēna atklāja.
“Bet mēs atradām arī kopīgo lauku, kas ir raksturīgs cilvēkiem gan ar garīgo intelektu, gan tiem, kas piedzīvo mistisko pieredzi, gan cilvēkiem ar šizotipiskām personības iezīmēm, kas ir tieši šīs uztveres dīvainības, kad cilvēks, piemēram, piedēvē sev īpašas spējas vai tic, ka viņam piemīt īpašas spējas,” viņa norādīja.
