Intelekts un mācību rezultāti
Viņa skaidroja: "Pirmais tas, kas jāņem vērā, ka intelekts kopumā lielā mērā spēj prognozēt mācību sniegumu skolēnam. Ko tas nozīmē? Ja praksē paskatītos, tad, zinot skolēnu intelekta rādītāju, mēs varētu prognozēt to, piemēram, kāds būs viņa rādītājs kādā mācību uzdevumā, mācību gala atzīmē semestra beigās vai kādā mācību testā."
Proti, intelekts kopumā ir saistīts ar mācību sniegumu. Bet kas notiek tālāk?
"Kad mēs pašķetinām, tad mēs redzam, ka intelektu kopumā veido dažādas kognitīvās spējas, varētu teikt, intelekta spējas jeb prāta spējas. Un tas, ko rāda gan pētījumi, gan arī teorijā parādās – šīs dažādās intelekta spējas savā starpā vienmēr pozitīvi korelē. Tas nozīmē – ja ir augstāka viena veida intelekta spēja jeb kognitīvā spēja, tad augstāka būs arī cita spēja. Jo viena būs zemāka, jo šim cilvēkam attiecīgi būs zemākas arī pārējās," skaidroja pētniece.
Viņa norādīja, ka, protams, katra intelekta jeb kognitīvā spēja tiek aplūkota arī atsevišķi, tiek pētīta atsevišķi ar dažādiem testiem, tiek testēti ar attiecīgiem uzdevumiem ar skaitlisku saturu, bet tā jebkurā gadījumā būs vienmēr pozitīvi korelējoša ar verbālo spriešanas spēju, kur līdzīga veidā abstraktā spriešana, mēģināšana izprast sakarības notiek ar verbāliem stimuliem, piemēram, starp vārdiem jāsaprot sakarības un tamlīdzīgi. "Vienlaikus arī šīs abas spējas pozitīvi korelēs ar neverbālo spriešanu, kas ir spēja izprast neverbālu informāciju, piemēram, attēlus, spēja izprast vizuāli telpisku informāciju un sakarības – arī šī spēja korelē ar matemātisko, proti, kvantitatīvo spēju," norādīja Hačatrjana.
Viņa nosauca piemēru, kas ilustrē abstrakto domāšanu, kad cilvēks prātā apstrādā priekšmetu vispārīgās sakarības un attiecības, – tas ir matemātisks teksta uzdevums. Piemēram, Jānim bija pieci āboli, bet Ilzei divi. Ja Jānis Ilzei iedeva vienu ābolu, cik tagad katram bērnam ir ābolu.
"Tātad mēs jau no pirmsskolas un jau no sākumskolas varam redzēt, ka patiesībā, mācoties matemātiku, mums ir būtiska arī verbālā izpratne, jo ne jau visi piemēri ir aprēķināt 2+2. Daudzi uzdevumi ir rakstīti ar tekstu, tātad ir svarīga tekstpratība, kas ir ļoti būtiski mūsdienās, kad apkārt ir ļoti daudz vizuālu stimulu, un vienlaikus būtiska ir spēja iztēloties arī vizuāli, kas palīdz skolēnam veidot asociācijas plašāk," norādīja pētniece.
Viņa arī skaidroja, ka visas šīs spējas savstarpēji mijiedarbojas, bet, šķetinot tālāk, pētījumos parādās, ka patiesībā starp mācību priekšmetiem arī pastāv pozitīva korelācija, proti, vidēji populācijā – jo skolēnam ir augstāks sasniegums matemātikā, jo augstāks sniegums sagaidāms arī citos mācību priekšmetos. "Ņemot individuāli kādu skolēnu, protams, tur mēs redzētu variācijas. Ir individuāli gadījumi, kad var būt ļoti augsts sniegums matemātikā un visi pārējie priekšmeti ir ļoti zemu vai arī pretēji, tomēr caurmērā, ko parāda pētījumi, kas tiek nemitīgi atkal apstiprināts – ka starp visiem mācību sniegumiem pastāv pozitīva sakarība, proti, jo augstākas prasmes un atzīmes matemātikā, jo augstākas atzīmes pārējos mācību priekšmetos. Arī tai skaitā valodu jomā. Lai gan nereti matemātika tiek stereotipiski pretnostatīta pārējiem priekšmetiem," viņa paskaidroja.
Uz norādi, ka noteikti būs daudzi cilvēki, kuri teiks – valodas padevās, bet matemātika ne, Hačatrjana skaidroja: "Jā, tā ir, ka gan matemātika, gan valodas saistītas ar simboliem un jēdzieniem, kas ir abstrakti, tas ir tas līdzīgais. Jebkurš skaitlis, tāpat kā burts, vārds, teikumu konstrukcijas – tie visi ir abstrakti mūsu veidoti konstrukti. Bet tas, kas ir atšķirīgais, ka valoda ir ļoti saistīta arī ar komunikāciju, un komunikācija notiek nemitīgi – mēs ikdienā runājam, komunicējam, valoda tiek lietota nemitīgi gan skolā, gan ārpus skolas. Mēs ļoti labi redzam tos piemērus, kad mazi bērni no video angļu valodā, pilnīgi automātiski to imitējot, iemācās ne tikai atkārtot, bet arī izprast valodu ļoti ātri. Te mēs redzam vides ietekmi, komunikācijas ietekmi, un
hipotētisks jautājums – piemēram, ja skolēns nonāk tādā vidē, kur visu laiku var būt skaitļi, visu laiku tiktu runāts par matemātiku, skanētu matemātiski piemēri un visur būtu paraugi vai atgādnes, vai tas arī līdzīgi varētu veicināt? Šis ir jautājums par vidi un mācību paņēmieniem," skaidroja pētniece.
Viņa pauda, ka bērnudārzos ir labi piemēri, kad uz kāpnēm ir uzlīmēti vai uzdrukāt skaitļi, un pirmsskolēns, katru reizi kāpjot, skaita līdzi kā rotaļas veidā.
"Šis varbūt ir viens no tiem iemesliem, kāpēc pirmsskolā matemātikas apguve un pamatu apguve patiesībā ir ļoti svarīga. Tas notiek caur klucīšiem, kad mēs kraujam klucīšus un tādā veidā arī vizualizējam saskaitīšanu – kā kaut kas pieaug vai kā kaut kas tiek atņemts. Tā kā tur ir ļoti svarīgi šie vienkāršie uzdevumi un vienkāršie veidi, kā ilustrēt ar matemātiku," sacīja pētniece.
Mēs daudz varam ietekmēt
Latvijas Radio: Ja runājam par valodu un matemātikas apguvi, kāda nozīme ir tam, kas konkrētam cilvēkam ir iedzimtība, kādas ir viņa kognitīvās un intelektuālās spējas? Cik ļoti tas ir atkarīgs no prasmīga pedagoga vai mācību metodoloģijas?
Liena Hačatrjana: Jaunākie intelekta pētījumi par gēnu ietekmi, kas arī visu laiku turpinās, parāda un apstiprina, ka aptuveni 50% variāciju intelektam ietekmē iedzimtība, bet jautājums – kas tad ir pārējie 50%? Jo tas patiesībā ir diezgan daudz. Tas nozīmē, kas tā ir puse uz pusi, ko mēs varam ietekmēt vēl klāt. Pat ja nav viegla galva, kā citreiz saka, vai tieši pretēji – ja kādam ir ļoti viegli visu apgūt, kas būtu kā priekšrocība pret citiem skolēniem, ir pārējie 50% – būtībā viss tas, ko mēs varam ietekmēt apgūšanā.
Tā ir gan metodoloģija mācību ziņā, gan skolēna pārliecība, emocionālā labsajūta, dažādas sociāli emocionālās prasmes, arī pašdisciplīnas spēja, spēja nofokusēties, kontrolēt uzmanību, pārslēgties. Protams, arī atbalsts no malas, vecāku atbalsts, vide, audzināšana, dažāda pozitīvā pieredze. Un tas, kas ir būtiski patiesībā –
pozitīvā agrīnā pieredze veido pārliecību skolēnā. Tas ir arī jāņem vērā.
Jo, ja es esmu pieradis, ka esmu jau vienreiz ticis galā – un es arī parasti tieku galā –, tas man rada pārliecību un arī interesi, vēlmi apgūt vēl kaut ko, pamēģināt vēl citus uzdevumus. Ja man tā pieredze visu laiku ir negatīva, tad, protams, tas mani arī demotivē pamēģināt apgūt vēl ko citu. Tātad mācīšanās stratēģijas, mijiedarbība ar skolotāju ir ļoti būtiska. Es domāju, katrā mācību priekšmetā, katrā zinātnē un nozarē ir savas stratēģijas, kuras arvien tiek attīstītas un pētītas – kā tad efektīvāk iemācīt skolēniem. Piemēram, pamatstratēģija – mums ir jāsaskaita 138+47 – kā jūs tipiski darāt? Saskaitāt kopā desmitus un tad pieskaitat pārējos skaitļus? Vai arī kaut kāda pilnīgi cita stratēģija, kas ir acīmredzami sarežģītāka?
Tā kā tas temats pieskaras matemātikai, arī redzams, ka matemātikā ir ļoti būtiski jau agrīni apgūt pamatstratēģijas, lai daļa no tām darbībā kļūtu automatizētas.
Tad, kad mums ir daļa darbības automatizētas, arvien sarežģītāko, arvien abstraktāko informāciju kļūst vieglāk apgūt, jo mums vairs nav katru reizi jādomā, cik tad tur bija 6+2+8x2, jo pamatlietas ir automatizētas.
Te ir būtiski tas, ka var piekrist arī, ka matemātikā informācijas abstraktuma pakāpe ļoti pieaug, ar gadiem mācību viela kļūst sarežģītāka. Protams, agrīni ir lietas, ko mums ir ļoti viegli parādīt vizuāli, piemēram, diviem sarkaniem klucīšiem mēs pieliekam klāt trīs zaļus – cik mums kopā ir klucīšu? To mums ir viegli parādīt vizuāli, telpiski un praktiski izmēģināt. Kad mācību viela kļūst sarežģītāka – vai jūs šādā veidā ar klucīšiem varēsiet izskaidrot, piemēram, iracionālu skaitļu nozīmi vai logaritmiskos vienādojumus, kas ir jau tāds abstrakts jēdzienu kopums, kur mums jābūt pamatzināšanām, pamatautomatizētām darbībām un uztverei? Tad, protams, arī vieglāk apgūt šo sarežģītāko informāciju.
