Šī “kara kartogrāfija” ir arī daļa no OSINT (“open source intelligence” – angl.) – atvērto informācijas avotu analīzes. Tieši OSINT entuziasti piedzīvo līdz šim nepieredzētu uzmanību un arī apkārtējo apbrīnu par savām spējām no viena foto izsecināt konkrētā foto uzņemšanas vietu pat tad, ja attēlā tā uzņemšanas brīdī nav iezīmēta tā konkrētā atrašanās vieta (precīzas globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS koordinātes attēlam spēj pievienot kā profesionālas fotokameras, tā viedtālruņi) vai tā apzināti izdzēsta. Kādreiz mazskaitlīgās pētnieku komūnas piedzīvo aktīvistu un interesentu pieplūdumu, jo arī tā – ar kartes fragmentu skrupulozu pētīšanu, lai ar precīzu informāciju grautu pretinieku, daudzi gatavi palīdzēt ukraiņiem.
Klasiskā aerofotogrāfija ir sens militāras izlūkošanas veids – pirmie aerofoto parādījās jau pagājušā gadsimta sākumā, kad no divplākšņiem fotografēja pretinieku nocietinājuma pozīcijas Pirmajā pasaules karā. Taču iepriekš slepeni ienaidnieka teritoriju pārlidojušas lidmašīnas ievākto fotomateriālu aplūkoja noteikts skaits ar slepenu informāciju strādājošu speciālistu kādā militārajā štābā vai slepenā bāzē, bet šodien OSINT entuziasts var būt ikviens, kura tālrunī, planšetē vai datora ekrānā redzama aktuālā satelīta informācija.
Viens no palīgrīkiem ir “ēnu radars”, ar kura palīdzību iespējams pārliecināties par to, vai foto/video autentisks un kādā virzienā jāpozicionē karte, lai precīzi sameklētu pozīciju. Ļoti precīzi iespējams redzēt saules un tās radītās ēnas leņķi un doties tālākos precīzos OSINT meklējumos. Šis resurss, protams, nepalīdzēs, analizējot nakts laikā radīto vizuālo materiālu, un arī apmākušās dienas ir papildu izaicinājums, taču – kopumā Saules ceļa kalkulators ir noderīgs rīks.
Starp citu, aukstā kara laikā ASV spiegu satelītfotofiksācijās iekļuvusi arī Latvija. Tā projekta “Corona” laikā no 1960. līdz 1972. gadam amerikāņu izlūku satelīti ceļojuši pa dažādām orbītām un izzinājuši ļaunuma impērijas militārās spējas. Šodien projekts atslepenots un interesenti var salīdzināt, kā mainījusies apbūve un ceļu tīkls.
“Corona” nav fiksējusi vienu no pasaulē slavenākajiem reiz slepenajiem punktiem, kas atrodas Latvijas teritorijā – Skrundas lokatora apkaimi. Tiesa, par stratēģisku mērķi Skrundas radiolokācijas stacija (RLS) kā militārs Padomju armijas objekts kļuva jau pašās “Corona” darbības beigās, un precīza lokatora atrašanās vieta netapa zināma uzreiz.
Šodien brīvprātīgie palīgi darbojas digitālās frontes abās ierakumu pusēs, un OSINT prasmes palīdz kā Krievijas, tā Ukrainas kaujas spējām. Sekmīgi uzbrukumi un trāpīgas artilērijas zalves seko teju katram neuzmanīgi publicētam foto, kurā redzama militāra aktivitāte vai tehnika.
Ukrainas puse ārkārtīgi sekmīgi izmanto savā rīcībā esošo bezpilota lidlīdzekļu, turku ražojuma kaujas dronu “Bayraktar” fiksētos attēlus un video – gan to primārās funkcijas sekmīgiem uzbrukumiem, gan savu kareivju morāles stiprināšanai (kas cits labāk uzmundrina savas zemes sargu nekā sekmīga ienaidnieka spēku noplicināšana), gan arī kā izcilu propagandas saturu, ļaujot mums ielūkoties moderno tehnoloģiju uzvarā pār šķietami atpalikušo un inerto tanku dzelzs masu, kuru “Bayraktar” svēpē laukā no Ukrainas zemes.
Taču arī “Bayraktar” jāzina, kurp virzīt savu uzmanību un rezultatīvo uzbrukumu. Tādēļ satelītattēlu analīze, anomālijas kartēs un dažādas vietējai ainavai neraksturīgas izmaiņas ir šodienas OSINT entuziastu galvenais darba lauks.
Kara apstākļos svarīgi saprast un prognozēt pretinieka armijas kustību un izvietojumu jau iepriekš.
Savs pielietojums šeit ir nekaitīgajam un civilajam Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas NASA brīvpieejas resursam, kas fiksē ugunsgrēka punktus konkrētā teritorijā. Ukrainas konflikta gadījumā – tie nereti ir kādu artilērijas uzbrukumu postījumi; kā militārie speciālisti un eksperti, tā arī OSINT entuziasti rēķina punktus, no kuriem varētu būt šauts, lai tieši turp vērstu savu atbildes uzbrukumu. Sava vieta militārā konflikta apstākļos ir pat visparastākajam “Google” satiksmes ziņojumam, no kura varējām secināt, kurā Krievijas teritorijā pulcējas svaigās Kremļa karaspēka rezerves, un attiecīgi – koncentrēt pretdarbību.
Kara notikumiem attīstoties, uzplaiksnīja vēl kāda nianse. Pēkšņi Krievijas puse sāka vainot “Google” par militāro noslēpumu izpaušanu, apgalvojot, ka privātā kompānija apzināti noņēmusi “apmiglojuma” filtru, kas brīvpieejas “Google Maps” neļāva saskatīt Krievijas militāro objektu, militāro bāzu un kara lidlauku detaļas. Uzņēmums noliedza jebkādu sazvērestību un gluži vienkārši atklāja, ka augšuplādētas tika daudz kvalitatīvākas un augstākas izšķirtspējas satelītfotogrāfijas.
Iepriekš, līdz 2020. gadam, jo sevišķi tehnoloģiju uzņēmumi izvēlējās samazināt izšķirtspēju virs stratēģiskas nozīmes objektiem vairākās pasaules valstīs. Piemēram, virs leģendām apvītās “Area 51” (slepena ASV Gaisa spēku Edvardsa gaisa spēku bāzes daļa) “Google Earth” resursa aerofoto netika atjaunināts astoņu gadu garumā, saglabājot ļoti aptuvenu un OSINT pētniekiem nelietojamu aerofotgrāfiju.
Atsevišķas teritorijas “neasas” ir arī Latvijas kartogrāfijas materiālos. Tā, piemēram, “Latvijas valsts mežu” lietotnē un tīmekļa resursā, kur pieejams plašākais Latvijas teritorijas kartējums ļoti augstā detalizācijā, miglots ir Lielvārdes lidlauks un tā pieguļošo teritoriju apjoms.
Jāpiezīmē gan, ka šāda rīcība, lai arī ir labos nodomos balstīta, visticamāk, nav šķērslis OSINT (un kur nu vēl naidīgas valsts izlūkdatu analītikas profesionālim), jo tepat bezgalīgajos tīmekļa plašumos pieejami pat agregator-resursi, kas saglabājuši vairāku gadu laikā fiksētos satelītattēlus virs konkrētām teritorijām. Dažos gadījumos arhīvs saglabājis visus “Google” satelītu veidotos teritoriju klājumus un iespējams atkāpties vēsturē 6, 8 vai pat 10 gadus. Dabas pētniekiem un zinātniekiem tas palīdz izsekot zemes apaudzes izmaiņām, transporta mezglu uzlabojumiem, bet hibrīdkara apstākļos, iespējams, ka šāda veida informāciju lieto arī nedraudzīgiem mērķiem un analīzei.
Krievijas uztraukuma iemesls, protestējot pret it kā “atklātām” kartēm, bija bezgala banāls – sabiedroto un ukraiņu interneta cīnītāju spēkiem tika atklāti vairāki lidlauki, kur, kā izrādījās, izvietoti nevis īsti kaujas spējīgi lidaparāti, bet gan Kremļa reaktīvo kaujas lidmašīnu putuplasta “izbāzeņi”.
“Google” augstās izšķirtspējas fotogrāfijās rāda atlūzas (šķietami putuplasta gabalus) līdzās lidaparātu mulāžām uz skrejceļa. OSINT pētnieki izteica pieņēmumu, ka Krievijas armijas kaujasspējas ir krietni pārvērtētas, un vairāk nekā 110 kara dienu laikā tas izrādījies apgalvojums, kas guvis apstiprinājumu vairākkārt.
Diemžēl OSINT spējas pielieto arī Krievijai lojālie spēki un diversanti ukraiņu vidū. Nesen varējām lasīt par Ukrainas militārās tehnikas rūpnīcas iznīcināšanu Kijivas pievārtē. Viss sākās ar kādu TV sižetu, kur kadros bija redzama ne vien rūpnīcas iekšiene, bet arī apkārtējā teritorija. Tika izskaitļota rūpnīcas atrašanās vieta, un okupācijas karaspēks ar pilnu jaudu virzīja turp raķešu uzbrukumu.
Līdzīgi gadījumi, kad tieši tradicionālo mediju sižeti un tiešraides no konfliktu zonas ir iemesls nu jau ukraiņu puses uzbrukumiem, arī nav retums. Ierasti “iekrīt” Čečenijas spēku jeb tā dēvēto “TikTok bataljonu” un Kremļa propagandistu telekanāla “Zvezda” videomateriāli, kuru publikācija tiek operatīvi analizēta, un mērķēti uzbrukumi sasniedz Krievijas spēku pozīcijas vai kādu vērtīgu militārās tehnikas vienību, kuru Kremlis tiecies izrādīt, nolūkā gūt kādu uzvaru savā informācijas karā.
Jāpiebilst, ka ir vēl kāda nianse, kuru ukraiņu puse sola izmantot, apkopojot OSINT datus. Katrs pierādījums veidos atsauci Ukrainas dokumentētajā pieteikumā, fiksējot daudzskaitlīgos kara noziegumus viņu valsts teritorijā. Arī šausminošais satelītattēls, kurā redzami Krievijas armijas raidītie šāviņi un to eksplozijas mierīgas pilsētas dzīvojamos rajonos.
Tādas ainas, kuras 2022. gads nesis, satelītfoto un OSINT kontekstā reti fiksētas iepriekš, lai gan militārie konflikti pēdējā desmitgadē risinājušies ne vienā vien teritorijā. Varam būt pateicīgi, ka modernā tehnoloģija spējusi tā pilnveidoties, lai kara liecības būtu ne tikai sekas, ne tikai notikumu analīze vairākas stundas pēc šīm norisēm, bet teju vai momentāna notikuma fiksācija un ātra atbilde.
Kā teikts, “ja iedzīvotāji ar savu attieksmi un reāliem darbiem izrāda gribu aizsargāt savu valsti, tas samazina pretinieka vēlmi plānot un veikt agresīvas darbības.” Šo novēlu arī LSM lasītājiem un mūsu valsts OSINT entuziastiem.
