Tehnoloģiju attīstība ir gājusi uz priekšu milzīgā ātrumā, tomēr joprojām nav nevienas, kas spētu aizstāt cilvēka organismā esošo dzīvības šķidrumu – asinis. Lai gan ir skaidri zināmas asins sastāvdaļas, visi līdzšinējie mēģinājumi radīt mākslīgas asinis ir bijuši neveiksmīgi.
“Protams, ka ir mēģināts. Pirmie mēģinājumi jau ir skatāmi 50. gados. Mākslīgo asiņu radīšana vienmēr ir bijusi uzmanības lokā, jo, protams, pārliet donora asinis, tas vienmēr ir zināms risks,” atzina Pole.
“Vienmēr ir bijusi interese par mākslīgajām asinīm un ir arī mēģināts iet tālāk, bet līdz šim mākslīgās asinis nav radītas,” ārste norādīja.
Pole vērtēja, ka arī tuvākajā nākotnē lieli atklājumi šajā jomā nav sagaidāmi:
“Lai arī dažādi pētījumi runā par tādām cerībām vai cerīgām indikācijām, nekas tuvākā pārskatāmā nākotnē attiecībā uz mākslīgajām asinīm neiezīmējas.”
Asinis veido šķidrā daļa jeb plazma un trīs veidu asinsķermenīši – sarkanie jeb eritrocīti cilvēka organismā pārnēsā skābekli un barības vielas, baltie jeb leikocīti ir imūnās sistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām, un trombocīti veic asins sarecēšanu traumu gadījumā.
Tieši eritrocīti ir tie, kas asins pārliešanas gadījumos nepieciešami visvairāk, bet kurus ir vissarežģītāk atdarināt.
“Pamata lieta, protams, ir eritrocītu masa, kas tiek izmantota visvairāk, un pamatā ir eritrocītu īpašība transportēt skābekli. Eritrocīts ir vismazākā no šūniņām, kurai nav kodola. Eritrocītā ir šī hemoglobīna struktūra, kas ir olbaltums, kas sastāv no dzelzs, un tas ir galvenais skābekļa nodrošinātājs un transportētājs,” stāstīja Pole.
“Ir bijuši vairāki mēģinājumi šo hemoglobīnu kā transporta vienību radīt ārpus eritrocīta, bet tas nav sekmējies.”
Tāpat būtisku lomu spēlē sarežģītais eritrocītu dzīves cikls un milzīgais skaits. “Eritrocīti nobriest kaulu smadzenēs septiņu dienu laikā, tie iznāk asinsritē, pēc tam dzīvo 100 līdz 120 dienas – tas nosaka to sarežģītību, kāpēc mākslīgās asinis nav izdevies radīt,” skaidroja ārste.
“Tie ir miljardi šūnu, un acīmredzot nav tik vienkārši radīt alternatīvu miljardu, kas varētu savu funkciju veikt,” viņa piebilda. “Arī trombocīti ir ļoti būtiski, arī par to sintēzi mēs vēl nerunājam.”
Pole gan neizslēdza iespēju, ka nākotnē mākslīgās asinis tomēr tiks radītas: “Es neteikšu nē, ka tā nevarētu būt, protams, zinātne attīstās strauji, un droši vien nākotnē tas būs iespējams. Tas noteikti būs milzīgs lēciens, bet jāsaka, cik nu asins dienestā ir informācija un mēs runājam ar kolēģiem citās valstīs, pārskatāmā nākotnē tas neiezīmējas.”
