Zināmais nezināmajā

Orākuli antīkajā pasaulē. Iepazīstina profesors Valdis Segliņš

Zināmais nezināmajā

Kāpēc dabā ir simetrija un vai daļiņu fizikā arī varam runāt par simetriju?

NASA pievērsīsies Urāna izpētei

Kāpēc zinātnieki nākamajā desmitgadē Urānu vēlas redzēt uzmanības centrā

Kosmosa pētnieki un zinātnieki nākamās desmitgades plānu augšpusē izvirzījuši Urāna izpēti. Pagājušajā desmitgadē Urāns zaudēja Marsam un Jupiteram. Urāns ir interesants zinātniekiem tā ass novietojuma, pavadoņu, zemās temperatūras dēļ, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja “StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere.

Zinātnieku, jomas ekspertu un akadēmiķu nākamās desmitgades plānu vērtējumā, kas noslēdzās šī gada aprīlī, priekšgalā izvirzījās Urāns. Kopš tā atklāšanas tam pietuvojusies tikai viena misija 1970. gadu beigās – “Voyager 2”. Kopš tā laika Urāns pētīts tikai ar teleskopu palīdzību. 

“Interesanti, ka balsojumā, kas bija pagājušajā desmitgadē, Urāns zaudēja Marsam un Jupiteram, attiecīgi mums ir Marsa “Pathfinder” misija, ''Juno'' misija, kas pēta Jupiteru,” stāstīja Gintere. 

“Urāns ir ļoti interesanta planēta, varētu teikt, ka daudzkārt interesantāks par Neptūnu, kas ir tālākā šobrīd zināmā planēta Saules sistēmā,

tāpēc ir gluži labi saprotams, kāpēc zinātnieku sabiedrība vēlētos, lai kādu misiju nosūta uz šo planētu,” vērtēja Gintere. 

Vienlaikus viņa atzina, ka līdz Urānam ir ļoti sarežģīti un izaicinoši nokļūt. Misijai nepieciešamo iekārtu būvēšanai vajadzētu sākties ne vēlāk kā 2024. gadā, bet startam būtu jānotiek 2030. gadu sākumā. 

“Startam būtu jānotiek 2030. gadu sākumā, kad ir labvēlīgs planētu stāvoklis, kad varētu izmantot Jupitera gravitāciju, lai līdz Urānam aizlidotu daudz efektīvāk,” viņa skaidroja. 

Ja šī iespēja tiktu izmantota, līdz Urāna sistēmai zonde varētu nokļūt pēc aptuveni 12, 13 gadiem. “Ja šis starts nenotiks 2030. gadu sākumā, pēc tam būs krietni sarežģītāka šī manevrēšana, būs jāizmanto Zemes un Venēras gravitācija, lai sasniegtu Urānu,” norādīja Gintere. 

Viņa skaidroja, ka Urāns zinātniekiem ir interesants no vairākiem aspektiem, primāri šāda veida misija atbildētu uz jautājumiem par tā veidošanos:

“Ļoti interesants ir šīs planētas ass novietojums. Viena no vadošajām hipotēzēm ir tā, ka  pašos Saules sistēmas veidošanās sākumos Urānā ir ietriecies liels objekts, tāds kā planēta Zeme, un sagāzis to sāņus.”

“Principā Urāns ir sagāzts sāniski, tas ir pilnīgi pretēji visām pārējām planētām Saules sistēmā,” viņa piebilda. 

Tāpat Urāns griežas pulksteņrādītāja virzienā, un tā Saules sistēmā griežas vēl tikai Venēra, pārējās planētas griežas pretēji. Urāns ir interesants arī ar to, ka ir aukstākā planēta Saules sistēmā, atmosfēras temperatūra, kas konstatēta līdz šim, ir ap -224 grādiem. 

“Tā hipotēze par to, ka kādreiz kaut kas ietriecies pirmatnējā Urānā, ir tāda, ka šī trieciena rezultātā pirmatnējais siltums, kas radies šai planētai veidojoties, ir izsviests kosmosā,” stāstīja Gintere. “Tikpat labi tas varētu būt saistīts ar kādu īpašu slāni, kas atrodas kaut kur Urāna atmosfēras slāņos, kas neļauj šim siltumam no centrālās daļas, no kodola izkļūt ārpusē.”

Papildus tam misija varētu pievērsties Urāna pavadoņu izpētei, par kuriem līdz šim zināms ļoti maz, tāpat izpētīt arī tā gredzenu sistēmu, kas, lai gan ir vāja, ja salīdzina ar Saturnu, tāpat ir interesanta, vērtēja Gintere: 

“Tad, protams, ir vēl neatbildēts jautājums par to, kāda īsti ir Urāna magnetosfēra jeb magnētiskais lauks ap šo planētu, jo arī tas atšķiras no lielajām planētām, kas ir labāk izpētītas.”

Šobrīd zinātniekus interesējošie jautājumi ir ļoti plaši, tieši tāpēc nepieciešama misija uz Urānu, lai varētu uzdot konkrētākus jautājumus, un tad uz tiem rast atbildes. Visticamāk, misijā dotos zonde, kas ap Urānu riņķotu piecus, 10 gadus un sūtītu datus atpakaļ uz Zemi, sprieda Gintere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt