Lai gan Latvijā cilvēki joprojām pieturas pie komunicēšanas ar uzņēmumu tradicionālos veidos – e-pastā, pa telefonu vai klātienē –, pasaulē 60–70% cilvēku izvēlas sarunāties ar virtuālo asistentu, pauda Sūna.
Čatbota kvalitāte ir svarīgs aspekts, un to veido vairāki faktori, atzina Sūna: “Pirmkārt, tā ir čatbota personība, jo tai ir jāsaskan ar uzņēmuma vai organizācijas tēlu, nevar parādīties kaut kas pārlieku futūrisks vai konservatīvs, kas gala lietotājam liksies mazliet ārpus tās "kastītes". Tāpat vizuālais tēls – krāsas. Nākamais solis ir runas stils un veids, arī tikpat atbilstošs.”
Kā piemēru viņš minēja uzrunu – ja tas ir jauns uzņēmums, sasveicinoties izmanto “čau”, “sveiks”, bet, ja valsts uzņēmums vai ministrija, tad lieto lietišķo valodas stilu.
“Trešais lielais koncepts ir saturs – atbildes. Saturiski pietiekami nosegts lauks ar problēmu jautājumiem, ko visbiežāk lietotāji uzdod,” sacīja Mārtiņš Sūna, piebilstot, ka svarīgi nemitīgi to pilnveidot un papildināt ar informāciju.
Viņš aicināja vienmēr informēt gala lietotāju, ka viņš komunicē ar virtuālo asistentu, lai neradītu maldīgu sajūtu, ka tas ir īsts cilvēks.
Virtuālie asistenti eksistē jau kādu laiku, un tie var nebūt balstīti uz mākslīgo intelektu. “Čatbots var būt tik vienkāršs, kā uzdot jautājumus un piedāvāt atbildes, no kurām izvēlēties. Tas var veidot saraksti, tas var palīdzēt iepirkties internetveikalā līdz pat mākslīgā intelekta balstītiem risinājumiem un reālai sarunas atdarināšanai ar viedajiem skaļruņiem,” skaidroja uzņēmuma "Hugo Legal" pārstāve Latvijā Elvīra Krēķe.
Kā galveno ieguvumu čatbota izmantošanā Krēķe minēja cilvēkresursu ietaupīšanu, dodot iespēju virtuālajam asistentam uz vienkāršiem, bieži uzdotiem jautājumiem atbildēt personāla vietā vai novirzīt uz vietni, kur var uzzināt atbildi, vai komplicētākos gadījumos savienot ar atbilstošo personu.
