Krams uzsvēra, ka bioloģijā vērojama gan simetrija, gan asimetrija. Cilvēkiem simetrija asociējas ar skaistumu, tāpēc ierasti to meklējam, piemēram, viens otra sejās: "Mēs cenšamies būt simetriski, bet mēs nekad nevaram sasniegt simetriju, tāpēc, ka dzīvojam reālā vidē. Vide katru dienu ir pilnīgi jauna."
"Bioloģijā ap 1974. gadu padomju biologs Zaharovs bija definējis, ka, sākot augt, mēs visi esam tendēti ģenētiski uz simetriskumu, ka abas puses ir līdzīgas, bet augot katrs dzīvo savos apstākļos, un tad izaugam, kādi nu mēs esam," viņš skaidroja.
Vienlaikus cilvēka organismā ir diezgan daudz asimetrijas. Mēs, piemēram, dažādi rīkojamies ar labo vai kreiso roku, arī sirds vairāk atrodas kreisajā ķermeņa pusē.
Savukārt fizikā ierasti dažādi procesi ir ļoti simetriski, vērtēja Auziņš: "Mēs gribam, lai pasaulei būtu kāda struktūra, kārtība, lai lietas notiktu vienmēr vienā un tajā pašā veidā. Ja mēs to mēģinām analizēt simetrijas kategorijās, tad patiesībā tas lielā mērā asociēsies ar simetriju. Fiziķi patiešām vienmēr meklē pasaulē simetriju."
Viņš skaidroja, ka pasaulē uz jebkuru lietu kārtību, kas pierakstīta fizikas likumos, var skatīties arī kā uz simetriju: "Mēs sakām, ka pasaulē ir noteikta kārtība. Tad, kad es palaižu akmeni vaļā, tas kritīs vertikāli uz leju. Ja saku, ir kārtībā, tas nozīmē, ka kaut kas ir sakārtots un parādās simetrija automātiski.
Uz jebkuru kārtību var skatīties arī kā uz simetriju."
"Tas, ko cilvēks var, ir apjēgt šo kārtību, saprast, kāda ir tā pasaule, un tad mēs to pierakstām formulu, likumu veidā, un sakām: "Redziet, tur ir likums, bet patiesībā tā ir tā kārtība, ko esam pasaulē ieraudzījuši, un tā ir simetriska"," fiziķis vērtēja.
Savukārt, ja runā par materiālo pasauli mums apkārt, labs piemērs ir kristāli, kas pierāda, ka tieši asimetrija var sniegt daudz interesanta un laba.
"Kristāli, kaut kas, kas ir ļoti simetrisks, tam augot, pēkšņi vienā vietā rodas defekts, viena atoma trūkst, šādā veidā mēs sakām, ka kristāla simetrija ir salauzta, bet defekti kristālos rada jaunas tehnoloģijas, jaunus pielietojumus," stāstīja Auziņš.
"Tajā brīdī, kad simetrija pēkšņi ir pazudusi, spontāni salauzta, tajā brīdī sākas interesantā dzīve," viņš secināja.
