Kalifornijas pētnieki: Ūdens uz Marsa arvien slēpjas turpat

Reiz uz Marsa plūda upes, viļņojās ezeri un okeāni. Lai arī planēta šobrīd ir teju pilnībā putekļiem klāta, Kalifornijas Tehniskā institūta pētnieki apgalvo, ka lielākais daudzums šī ūdens arvien ir turpat, tikai iesprostots hidrātu veidā uz Marsa virsmas esošajos iežos.

Gigantiskie Marsa kanjoni un senās upju deltas jau sen vilinājušas šīs planētas pētniekus. NASA jaunākais izpētes robots "Neatlaidība" (angļu val. – Perseverance) februārī Jezero krāterī piezemējās tieši šī iemesla dēļ – lai dotos uz krātera malā esošo upes deltu cerībā atrast bioloģiskās aktivitātes pēdas.

Līdz šim tālās planētas pētnieki pieļāva, ka, pavājinoties planētas magnētiskajam laukam, ūdens no Marsa virsmas izzuda kaut kur plašajā kosmosā. Tomēr 2014. gadā ASV atmosfēras izpētes laboratorijas "MAVEN" (Mars Atmosphere and Volatile Evolution) iegūtie dati liecināja, ka ātrums, kādā Marsa atmosfērā izdalījies ūdeņradis, nav bijis pietiekami liels, lai Sarkanā planēta šo četru miljardu gadu laikā būtu pilnībā izžuvusi.

Kalifornijas Tehniskā institūta pētnieku jaunākais atklājums, kas publicēts akadēmiskajā tīmekļa žurnālā “Science”, liek domāt, ka, lai arī daļa ūdens molekulu patiesi Saules vēja daļiņu ietekmē sadalījās ūdeņraža un skābekļa atomos un aizplūda kosmosā, 30 līdz 99 procenti uz Marsa virsmas esošā ūdens ķīmisku savienojumu jeb hidrātu veidā sasūcās uz planētas esošajos iežos.

Dati un simulācijas liecina arī, ka gandrīz viss ūdens uz Marsa izzudis pirms trim miljardiem gadu. Ap to laiku uz Zemes veidojās pirmā dzīvība – vienšūnas mikroorganismi okeānos.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka ūdens varētu būt atrodams 100 līdz 1500 metru dziļumā.

Ūdens daudzums Sarkanās planētas iežos gan esot pārāk niecīgs, lai nākotnē to varētu izmantot potenciālie Zemes ceļotāji uz Marsu. Lai iegūtu minerālos esošo ūdeni, tie būtu jākarsē ļoti augstā temperatūrā. "Mums būtu jākarsē liels daudzums iežu, lai iegūtu kaut ko, kas būtu kaut necik noderīgs," laikrakstam "The New York Times" sacīja Eva Šellere, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētniece.

Kosmosa iekārtu uzņēmuma "SpaceX" īpašnieks Īlons Masks, kurš sapņo zemiešus kādudien nosūtīt uz Marsa, pirms dažiem gadiem sprieda par iespēju uz planētas uzspridzināt atomieročus, lai izkausētu Marsa ledājus un sasildītu planētu. Šādi sprādzieni atbrīvotu arī daļu minerālos esošā ūdens.

NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls A. Meiers gan izteicies, ka "atomieroču spridzināšana parasti nav labs veids, kā kādu planētu padarīt apdzīvojamāku".

NASA izpētes robots "Neatlaidība" misijā uz Marsa (video: NASA/JPL-Caltech).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt