""Homo Sapiens" ir suga, un neatkarīgi no tā, cik ilgi tā pastāv, tā ir suga, kura savās pamata īpašībās faktiski nav mainījusies," uzsvēra Grāvere.
Tas nozīmē, ka mēs joprojām piederam pie vienas un tās pašas sugas, un mūsu gēnu kopums nav mainījies. Vienlaikus gēnu atsevišķas formas var atšķirties – tās atšķiras arī tagad starp dažādām tautībām dažādos reģionos, precizēja Rašals.
Pirmās izmaiņas, kas skāra cilvēku ārējo izskatu, radās jau neolīta revolūcijā, kad cilvēki no medībām un vākšanas pārgāja uz zemkopību.
"Tad cilvēka aprises paliek mazliet maigākas, izmainās žoklis, gudrības zobi lēnā garā sāk pazust," stāstīja Grāvere.
Vienlaikus, nodarbojoties ar lauksaimniecību, attīstās locītavas, cilvēka kustības kļūst precīzākas, tomēr kopējā muskuļu masa, pārejot no proteīnu saturošās gaļas uz graudaugu produktiem kā pamatēdienu, samazinās.
Pārtika, vide, nodarbošanās veids, sociālās attiecības, medicīna un slimības – tas viss dažādos laikos rada dažādus iespaidus uz cilvēku izskatu, uzsvēra Grāvere.
"Cilvēka genoms ir ļoti plastisks.
Mums ir ģenētikā tāds termins, ka dažādos ārējās vides apstākļos pazīmju variabilitāte var būt ļoti plaša, bet ir dažādas pazīmes, kas dažādi variē. Teiksim, cilvēka svars ir ļoti atkarīgs no pārtikas un citiem ārējās vides apstākļiem, cilvēka garums varbūt ne tik lielā mērā," skaidroja Rašals.
"Paralēli tam ir arī ģenētiskā mainība. Krasas, ātras izmaiņas parasti ir saistītas ar šo genoma plastiskumu, kurš var ātri izmainīties, bet, ja tas izrādās adaptīvs, tad laika gaitā notiek arī ģenētiskās izmaiņas, kuras nosaka to, ka bērns jau piedzimst, piemēram, garāks," viņš norādīja.
Ģenētiskās izmaiņas notiek ļoti lēni un pakāpeniski, tām nepieciešama daudzu paaudžu nomaiņa un dažādi faktori. Vērtējot nākotnes cilvēka izskatu, Rašals minēja, ka neuzskata, ka viedierīču lietošanas dēļ cilvēkiem mainīsies, piemēram, roku īkšķu izskats, tomēr izmaiņas noteikti būs.
"Cilvēks vairs nav atkarīgs no daudziem ārējās vides apstākļiem, viņam obligāti nav jābūt spēcīgam, ir iespēja apģērbties, bet viņš tagad dzīvo citā sociālā sabiedrībā, tagad ir cits spiediens – mēs dzīvojam nepārtrauktā stresā, mums ir citi kritēriji, kā mēs izvēlamies partneri, un tas ir tas, kas varbūt virzīs cilvēku pārmaiņām," viņš vērtēja.
"Ir viena ģenētiskā lieta, kura noteikti iespaidos to, kā cilvēks kā suga attīstīsies. Tagad, kad notiek globalizācija, nav vairs tik daudz etniskās izolācijas, un kas notiek – mums ir starpetniskās laulības, arī starp dažādām cilvēku rasēm.
Tas genofonds, kas pagaidām ir sadalīts mazākās kastītēs, saies vienā lielākā kopumā, kur notiks kombinācijas, ādas krāsa izmainīsies un daudz kas cits," sprieda ģenētiķis.
Izmaiņas piedzīvos arī cilvēka veselības stāvoklis; neveselīga pārtika un mazkustīgs dzīvesveids var radīt izmaiņas, kas pamanāmas arī vizuāli, piemēram, izmaiņas mugurkaulā. Tāpat ietekmēs arī dažādas saslimšanas, kas mūsdienās paliek jaunākas, respektīvi, ar tām slimo jaunāki cilvēki.
"Vispār visas saslimšanas ir jaunākas un kardināli mainījušās, salīdzinot ar laiku pirms 50 un 100 gadiem, un tas viss pieder pie tā, kā mainās cilvēks," piebilda Grāvere.
