Ap februāri Marsu sasniegs uzreiz trīs “sarkanās planētas” misijas, kas jau ir ceļā. Viena ASV ar NASA jaunāko Marsa roveri "Perseverance" – līdz šim lielāko un tehnoloģiski augstvērtīgāko. Roveris ir daļa no projekta, kura mērķis ir uz Zemi atgādāt pirmos Marsa iežu paraugus. Uz “sarkano planētu” patlaban ceļā arī Ķīnas zonde, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu zonde “Amal” jeb “Cerība”, kas ir arābu pasaules pirmā starpplanētu misija.
Savukārt gada nogalē NASA plāno uz Jupitera tā sauktajiem trojiešu asteroīdiem nosūtīt bezpilota kosmosa kuģi. Tiek uzskatīts, ka šie asteroīdi ir agrīnākas Saules sistēmas ēras relikti.
Rudens pusē arī paredzēts orbītā nosūtīt jauno – Džeimsa Veba kosmosa teleskopu. Tas aizstās Habla kosmosa teleskopu un būs aptuveni 100 reizes jutīgāks, ļaujot ieskatīties daudz dziļāk kosmosa un laika dzīlēs.
Šogad NASA plāno uz Mēness orbītu nosūtīt bezpilota kosmosa kuģi “Orion”, kas būs pirmais testa lidojums projektā, ar kuru ASV plāno uz Mēnesi šajā desmitgadē atkal nogādāt astronautus.
Uzņēmums "Virgin Galactic” šogad varētu sākt kosmosā vest pasažierus, no kuriem firmas dibinātājs un britu miljardieris Ričards Brensons būtu pirmais. Tas varētu beidzot pavērt ceļu komerciālo kosmosa lidojumu sākumam.
Paredzams, ka Krievija ceļā uz Mēnesi palaidīs savu programmas “Luna-Glob” zondi ar mērķi misijas ietvaros uz pavadoņa izveidot bāzi.
Ķīna šogad varētu sākt kosmosa stacijas būvniecību Zemes orbītā ar vairākiem moduļiem. Pekina arī vēlas izkonkurēt Starptautisko kosmosa staciju – ASV valsts drošības apsvērumu dēļ nav ļāvušās Ķīnai piedalīties šajā projektā, līdz ar to pamudinot Pekinu izstrādāt pašai savu staciju.
