"Sonarworks" - jauna mūzikas realitāte
Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Sonarworks" izstrādāto sērijas ''Reference'' programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, kur darbojas tādi mūziķi kā "Maroon 5", "Coldplay", Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā. Taču sākotnēji nav gājis nemaz tik viegli.
Pirmos pāris gadus pašfinansējuma paspārnē uzņēmums pavadīja pietiekoši daudz laika Losandželosā un Ņujorkā, demonstrējot prototipus un pārliecinot cilvēkus, ka radītais produkts ir radikāls jaunums studiju pasaulē. Šobrīd uzņēmums apzināti fokusējas tikai uz riska kapitālu kā galveno atbalsta mehānismu. Paralēli tiek piesaistīts arī atbalsts no starptautisko izstāžu apmeklējuma, bet uzņēmuma attīstības dinamika ļauj attīstīt izvirzīto mērķi – desmitkāršot ''Sonarworks'' apgrozījumu. Attiecīgi ir jābūt vīzijai un ambīcijai par lielu globālu uzņēmumu. Komanda, kurai ir spēja realizēt un kurai investori būtu gatavi noticēt, ir tikai daļa no praktiska novērtējuma no tirgus puses.
Nav simtprocentīgi droša veida, kā idejas fāzē noteikt, vai produkts būs veiksmīgs. Viena no panākuma atslēgām ir ieguldīt laiku tiešā kontakta izveidē ar potenciālo gala lietotāju, izprotot viņa pasauli, problēmu un to, kā izstrādātā tehnoloģija šajā gadījumā var palīdzēt cilvēkiem.
“Ir svarīgi atrast praktisku veidu, kā to produktu pārdot, un āderi, kas mudina produktu iegādāties. Laiku pa laikam gadās redzēt cilvēkus, kuriem liekas, ka viņiem ir lieliska ideja, bet, realitātē saskaroties ar tirgu, izrādās, ka tā ideja tikai prātā bijusi forša un nevienam nav vajadzīga,” uzskata ''Sonarworks'' līdzdibinātājs Mārtiņš Popelis.
Šobrīd riska kapitāla finansēts uzņēmums spēlē salīdzinoši jaunā nišā, kurā nozīmīga konkurence neesot jūtama – cilvēki vēl nesaprot, kā gan unikāla tehnoloģija, gan unikāls produkts var palīdzēt mūzikas radīšanā.
“Mūsu lielais mērķis ir mainīt to, kā cilvēki dzird skaņu, un kļūt par jaunu skaņas standartu, kas aiznes gala skaņu klausītājam tā, kā studija to bija paredzējusi, nevis tā, kā austiņu vai skaļruņu ražotājiem ir sanācis,” atklāj Popelis.
Kopš pagājušā gada rudens uzņēmums sāka uzrunāt arī plašāku auditoriju – mūzikas klausītājus jeb audiofīlus, kuru hobijs ir skaņa.
“Mēs gribam pārdefinēt to un nonākt realitātē, kurā neatkarīgi no tā, kādas kvalitātes ir austiņas vai skaļruņi, vai kādā telpā klausās, studija un mūziķi ir tie, kas nosaka, kā lietām ir jāskan," stāsta uzņēmuma dibinātājs.
"Gamechanger Audio" - ar biznesa un mūzikas algoritmu
Vārdu “jaunuzņēmums” var definēt kā strauji attīstītu kustību, variējot un pielāgojot produktu aktuālākajām tendencēm audio tirgū. Taču "Gamechanger Audio" uzskata sevi par uzņēmumu, kura mērķis ir nostiprināt tirgū esošo produktu un uzsākt stabilu sērijveida ražošanu.
Sākotnēji uzņēmēji nebija plānojuši augstu tēmēt – iesāktais bizness esot bijis eksperiments un lieta, ko darīt vakaros. “Kad bizness sāka izskatīties pēc nopietna darba, mēs skaidri zinājām, ka nevēlamies nekādas investīcijas – atdot daļas citiem –, mēs vēlamies paturēt visu kontroli sev. Jau sākumā sapratām, ka iesim tā saucamo pūļfinansēšanu, piedāvājot klientam produktu vēl nepabeigtā stadijā. Var teikt, ka pirmie 400 klienti bija tie, kas finansēja mums izstrādes un ražošanas uzsākšanu,” atklāj mūziķis un idejas autors Iļja Krūmiņš. Paralēli viņš skaidro, ka papildus līdzekļiem komandas darbībai un uzņēmuma pastāvēšanai ir trīs naudas avoti: grantu programmas ''Atspēriens'' konkursā iegūtie 15 000 eiro, kredīts biznesa uzsākšanai no finanšu institūcijas ''Imprimatur Capital Seed Fund'', kā arī pašfinansējums.
Globālam audio tehnoloģiju uzņēmumam pamatā ir jābūt inženierijas, biznesa un mūzikas algoritmam. Pats Iļja nāk no mūzikas industrijas – spēlē ģitāru grupā ''Big Bluff'', studējis mūzikas skolā Londonā un kādā vakarā, rakstot bakalaura darbu, izdomājis, ka vēlas radīt jaunu, ģitāristiem paredzētu tehnoloģisku rīku. Taču bieži vien biznesā tiek aizmirsts galvenais fokuss uz pašu produktu, lielāku uzmanību pievēršot uzņēmuma struktūrai, mārketingam un investoriem. Tādēļ ne mazāk svarīgi ir izvirzīt produktu, tā izstrādi un attīstību pirmajā vietā.
“Katrā pilsētā ir kaut kādi vietēji brūveri, kas taisa kaut ko paši savām rokām un liek smukas etiķetes virsū. Mēs cenšamies darīt nedaudz citādāk – ir viens produkts, kuram ir visādas unikālas īpašības un kurš tiek ražots industriāli un piedāvāts tirdzniecības vietām pasaulē,” stāsta Krūmiņš.
Šobrīd izstrādātais ''Plus Pedal'' jeb ģitāras pedālis pārstāv pavisam jaunu skaņu kategoriju – “sustain effect” –, ļaujot jebkuru melodisku skaņu paildzināt nepieciešamajā ilgumā, kas tiek regulēts, mūziķim noturot kāju uz pedāļa vai iestatot ierīcē nepieciešamos parametrus. Nesen uzņēmums arī laidis klajā ''Plazma Pedal'', kas paredzēts smagās mūzikas cienītājiem. Turklāt
audio tehnoloģiju biznesā nekad nevar zināt, kurš būs nākamais klients – reizēm, iemetot tā vārdu "Google" meklētājā, var izrādīties, ka tas ir galvenais skaņas inženieris "Pink Floyd" "The Wall" albumam.
"Erica Synths" nedomā apstāties
Latvijā elektronisko mūziku nosacīti var uzskatīt par pagrīdes lietu, taču pirms četriem gadiem uzņēmums "Erica Synths" saprata, ka viņiem ir ko teikt šajā tirgū, sperot pirmos soļos Latvijas elektroniskās eksperimentālās mūzikas popularizēšanas projekta uzsākšanā. Vēl bijušās Padomju Savienības laikā šeit darbojās Rīgas Mūzikas instrumentu fabrika, un tehnoloģiskās kvalitātes priekšrocība bija jāpārvērš tirgus daļā, pierādot konkurētspēju elektronisko ierīču nišā. Pats uzņēmums nule atgriezies no Losandželosas, kurā notiek pasaulē lielākā audio tehnoloģiju izstāde, prezentējot jaunos produktus medijiem un veidojot kontaktus ar vairumtirgotājiem. 
“Mārketinga metodes šobrīd ir dārgi izmantot. "Facebook" lietotāju "like" pirkt ir nežēlīgi dārgi, konkrētajās kategorijās izvietojot "AdWord", var nodedzināt Latvijas budžetu minūtes laikā,” uzskata "Erica Synths" dibinātājs Ģirts Ozoliņš. Turklāt viņš atzīst, ka jaunie uzņēmēji pieļauj kļūdas, mēģinot sliktu produktu padarīt pievilcīgu.
“Mana rekomendācija ir investēt visu spēku tajā, lai produkts funkcionētu un būtu izstrādāts nevainojami,” iesaka Ozoliņš. Tajā pašā laikā uzņēmums ir plānojis savu attīstību tā, lai spētu tikt galā ar saviem spēkiem, neizmantojot citus atbalsta mehānismus. Solis atbalsta meklēšanā ir tad, ja uzņēmums saprot, ka nespēs pats finansēties – kā palīgu var izmantot biznesa inkubatorus, biznesa eņģeļu tīklus, vai piesaistot ārējo finansējumu ar pūļa finansēšanas kampaņām, ja produkts ir pietiekami veiksmīgs.
Šobrīd uzņēmums piedāvā aptuveni 50 dažādus produktus, un izstrādātie modulārie sintezatori atrodami ne viena vien mūziķa arsenālā. Izstrādātās ierīces ir elektroniskās mūzikas instrumenti, kurus iespējams sakomplektēt no atsevišķiem moduļiem.
Mūsdienās būt vienīgajiem ar kādu produktu ir gandrīz utopiski – jebkurš var nokopēt ideju, taču konkurence palīdz attīstīties, un sadarbība starp ražotājiem attīsta un popularizē izstrādātā produkta kategoriju. “Mūzika vispār daudzpusīgi attīsta cilvēku. Šobrīd, kad mazi bērni no zīdaiņa vecuma baksta telefonu un planšetdatoru ekrānus, modulārie sintezatori attīsta pincetes tvērienu. Tas attīsta arī kognitīvās spējas – modulim var būt simt dažādas ligzdas, to var ar vadiņiem saslēgt kopā ar citiem neskaitāmās kombinācijās,” gandarīts jūtas Ozoliņš, “Iespējams, tas var noderēt pat Parkinsona slimības profilaksei.” Cilvēks ar šo produktu var attīstīties, eksperimentēt un radoši izpausties. Lai arī Latvijā ir tikai 19 cilvēki, kas lieto modulāros sintezatorus – pamatā viss tirgus norisinās ārzemēs, kur tos lieto tādi mūziķi kā Hans Zimmer, "Depeche Mode", "Deep Forest" u.c. –, "Erica Synths" nedomā apstāties un ir gatavi pateikt kaut ko nopietnu sintezatoru lauciņā.
